"Tas vairs nav karš. Tā ir Krievija pret cilvēci!" Mariupoles iedzīvotāji nošķirti no ārpasaules, radinieki krīt panikā

Ukrainas parlamenta deputāts Dmitro Gurins, kurš uzauga Mariupolē un kura vecāki vēl aizvien tur atrodas, sacīja, ka viņam pēdējo reizi izdevies sazināties ar viņu kaimiņiem pirms četrām dienām.

"Mēs parunājām 30 sekundes pēc tam, kad viņi devās uz vietu, kur esot laba zona, — ir dažas tādas vietas, kuras tikai zinātāji zina," sacīja Gurins.

"Viņi teica, ka mani vecāki ir dzīvi, apmetušies pagrabā zem viņu daudzdzīvokļu mājas. Saprotiet mani pareizi - šī nav patvertne ar gaismu, ūdeni un tualeti, tas ir pagrabs bez nekā."

Gurins atklāja, ka viņa vecāki ēduši sniegu, kad viņiem slāpis, un mēģinājuši gatavot ēdienu uz atklātas uguns zem klajas debess netālu no ieejas pagrabā.

"Vai spējat to iedomāties? Jūsu vecāki, 67 un 69 gadi, ēd sniegu un mēģina gatavot ēst uz ugunskura ziemā, kamēr notiek nepārtraukta apšaude..." viņš teica.

"Tas vairs nav karš. Tā nav armija pret armiju. (..) Tā ir Krievija pret cilvēci."

35 gadus vecais kafijas pupiņu izplatītājs Odesā Arturs Bondarenko pastāstīja BBC, ka viņš katru dienu bezcerīgi sūta īsziņas saviem draugiem no Mariupoles - pārim ar sešus gadus vecu dēlu.

"Katru dienu es viņiem nosūtu īsziņu ar tekstu: "Sveiki, labrīt, kā klājas?" Neviens no ziņojumiem nav vēl sasniedzis adresātus..."

Bondarenko sacīja, ka pēdējo reizi ar viņiem runājis 2. martā: "Viņiem nebija ne ūdens, ne elektrības, ne apkures, un viņu mājās nav pagraba, kur patverties."

Aptuveni 400 000 cilvēku apdzīvotā Mariupole ir galvenais Krievijas stratēģiskais mērķis, jo tās sagrābšana ļautu Krievijas atbalstītajiem nemierniekiem Ukrainas austrumos apvienot spēkus ar karaspēku Krimā.

Tagad pilsētā ir asinspirts jau deviņas dienas pēc kārtas, okupantu armijai iznīcinot daudzdzīvokļu mājas un izpostot dzīvojamos rajonus.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ceturtdien, 10. martā, paziņoja, ka cīņas Mariupolē ir vistraģiskākās visā valstī.

Trešdien, 9. martā, trīs cilvēki - divi pieaugušie un meitene - tika nogalināti un 17 ievainoti postošajā bērnu slimnīcas bombardēšanā.

Mariupoles iedzīvotāja Diāna Berga, kurai piektdien, 4. martā, izdevās aizbēgt no pilsētas, sacīja, ka viņa par slimnīcas spridzināšanu uzzinājusi ziņās.

"Vakar notika visbrutālākā, šokējošākā lieta," viņa sacīja. "Tā slimnīca ir ļoti tuvu vietai, kur es dzīvoju, es tur biju nedēļu iepriekš, tur ir mans ģimenes ārsts. Es nezinu, vai viņš vēl ir dzīvs."

Arī Diāna kopš sestdienas vairs nevar sazināties ar vīramāti, un viņai nav ne jausmas, vai viņa ir dzīva vai mirusi.

"Viņai izdevās mums ar vīru atsūtīt vienu īsziņu pēc mūsu evakuēšanās, kurā viņa rakstīja, ka viņa ir dzīva," pastāstīja sieviete. "Kopš tā laika mēs neko nezinām. Mēs lasām ziņas "Telegram", sekojam līdzi medijiem, tas arī viss."

Pašvaldības iestādes beidzot ir varējušas sākt ielās izsvaidīto līķu vākšanu un to apglabāšanu, raidorganizācijai BBC pavēstīja pilsētas mēra vietnieks Serhijs Orlovs. Pilsētas amatpersonas lēš, ka līdz šim ir nogalināti 1300 civiliedzīvotāju.

"Nav iespējams izveidot privātus kapus tik lielam skaitam cilvēku nepārtrauktās apšaudes dēļ. Līķi tiek aprakti masu kapos," viņš sacīja.

Berga sacīja, ka ziņas par masu kapiem izplatījušās "Telegram" čatos, kurus cilvēki izmanto, lai informētu par situāciju pilsētā.

"Mums nav ziņu no mūsu draugiem, mēs zinām tikai to, ka, iespējams, arī viņi jau tikuši apglabāti šajos masu kapos," viņa sacīja.

Sāk pieaugt pamatotas bažas par humāno krīzi Mariupolē pēc plaši izplatītām ziņām, ka cilvēki mēģinājuši iegūt dzeramo ūdeni no sniega un viņiem neesot piekļuves pārtikai vai medikamentiem.

43 gadus vecais angļu valodas skolotājs Oleksandrs Protja sacīja, ka viņa māte un tuvs draugs ir iesprostoti pilsētā, un viņa draudzenei, iespējams, beigušies medikamenti diabētam.

"Man izdevās noorganizēt viņai insulīnu pirmajā kara dienā, bet tas vai nu ir jau beidzies, vai drīz beigsies," viņš teica. "Šī ir humāna katastrofa."

Drīz sākšoties arī pārtikas deficīts, norādīja deputāts Gurins.

"Nākamais būs bads," viņš teica. "Tas nav joks, pēc nedēļas jūs varēsiet ziņot par badu Eiropas centrā."

Reaģējot uz trešdien, 9. martā, notikušo Mariupoles slimnīcas bombardēšanu, pilsētas mērs Vadims Boičenko apsūdzēja Krievijas spēkus "totālā ļaundarībā, kurai nav izskaidrojuma".

"Kā to var attaisnot?" viņš teica. "Tas ir genocīds, ko Krievija organizē pret mūsu tautu."

Portāls "Apollo" jau ziņoja, ka Krievijas aviācijas uzlidojumā Mariupoles centrā iznīcināts dzemdību nams un slimnīca, kā rezultātā cietuši daudz cilvēku, ieskaitot vienu topošo māmiņu.

Doņeckas apgabala militārās administrācijas priekšnieks Pavlo Kirilenko komentēja traģisko incidentu: "Šodien kaujas turpinās visos virzienos uz Mariupoli, tostarp maršrutā, kas tika saskaņots klusuma režīmam.

Bet to cinismu ar topošajām māmiņām un dzemdību namu, kuru apgabala administrācija un pilsētas varasiestādes izremontēja, redzējuši visi. (..)"

Viņš piebilda, ka uzlidojums dzemdību namam veikts klusuma režīma laikā, kuru krievi apstiprināja humāno koridoru atvēršanai.

Krievijas aviācijas uzlidojumā Mariupolei tika nopostīts dzemdību nams pilsētas centrā, slimnīca, bērnu un terapijas nodaļa.

Mariupoles dome ziņo, ka postījumi pēc uzlidojuma ir milzīgi. "Medicīnas iestādes korpuss, kur nesen ārstējās bērni, pilnībā iznīcināts," teikts domes paziņojumā.

Mariupoli ir aplenkuši krievu iebrucēji, kas bombardē pilsētu, neskatoties uz solīto uguns pārtraukšanu, lai civiliedzīvotāji varētu pamest pilsētu.

Ukrainā karā nodarīti postījumi 100 miljardu dolāru apmērā

Krievijas iebrukumā Ukrainā izpostīti ceļi, tilti un uzņēmumi aptuveni 100 miljardu ASV dolāru apmērā, ceturtdien paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska galvenais padomnieks ekonomikas jautājumos Olehs Ustenko.

"Pašreiz nestrādā aptuveni 50% mūsu uzņēmumu, un tie, kuri vēl strādā, nestrādā ar 100% jaudu," paziņoja Ustenko.

"Situācija ekonomiskās izaugsmes ziņā patiešām būs ļoti nomācoša, pat ja karš nekavējoties apstāsies," runā Pītersona Starptautiskās ekonomikas institūtā norādīja Ustenko. Viņš pasākumā piedalījās attālināti.

Ustenko aicināja Eiropas un citu valstu valdības aizliegt importēt Krievijas naftu un gāzi, nogriežot Maskavai naudu, ko tā izmanto kara finansēšanai.

"Eiropieši joprojām maksā šim monstram, lai tas nogalinātu mūsu cilvēkus, nevainīgus cilvēkus," sacīja Ustenko.

Kamēr Eiropas valstis paļaujas uz Krievijas energoresursiem apkures nodrošināšanai, es varu jums apliecināt, ka Ukrainas pazemē, kur slēpjas cilvēki, ir daudz, daudz aukstāks, piebilda Ustenko.

Viņš atzinīgi novērtēja ASV lēmumu pārtraukt importēt Krievijas naftu un pauda cerību, ka Vašingtona palīdzēs arī izveidot atveseļošanās fondu Ukrainai.

Kijeva varētu izmantot arī aptuveni 300 miljardus dolāru Krievijas centrālās bankas rezervēs, kas iesaldētas Rietumu sankciju rezultātā, kā arī līdzekļus, kas atsavināti oligarhiem, kuri ir prezidenta Vladimira Putina sabiedrotie.

Ukrainai būs jāatjauno ekonomika, uzsvēra Ustenko.

Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pilnvarnieku padome trešdien apstiprināja ārkārtas finansējuma piešķiršanu Ukrainai 1,4 miljardu ASV dolāru apmērā, lai palīdzētu tai Krievijas īstenotā iebrukuma apstākļos.

Pasaules Banka (PB) pirmdien apstiprināja papildu 489 miljonu dolāru atbalsta paketi Ukrainai, kas tai tiks nodrošināta nekavējoties.

Savukārt ASV Kongress trešdien apstiprināja 14 miljardu dolāru atvēlēšanu palīdzībai Ukrainai.

Taču Ustenko uzsvēra, ka visvairāk Ukrainai nepieciešami ieroči un munīcija.