Bez elektrības, tekoša ūdens un mediķiem. Dzemdības kara laikā Ukrainā

Nelielā Bučas pilsēta, kas atrodas 30 km no galvaspilsētas Kijevas, jau kopš Ukrainas kara sākuma tika pakļauta regulārai bombardēšanai. Anna kopā ar ģimeni iepriekš slēpās daudzdzīvokļu mājas pagrabā, bet, kad tika atslēgta elektrība un siltums, viņi atgriezās dzīvoklī. Bēgt nebija vairs variants, jo dzirdēja, ka viņu virzienā dodas Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonna.

"Pēc tam mēs nolēmām palikt dzīvoklī," BBC žurnālistam stāstīja Anna. "Sapratu, ja jāizvēlas -

man labāk patiktu dzemdēt mājās, nevis putekļainā pagrabā. Man bija grūti elpot, sāpēja plaušas."

Kad viņai 7. martā sākās dzemdības, viņa sauca palīgā kaimiņus. Viņi piekrita ierasties, taču nevienam no viņiem nebija pieredzes dzemdību pieņemšanā.

Annas 49 gadus vecā kaimiņiene Viktorija Zabrodska BBC sacīja, ka bija nobažījusies - ja kaut kas noies greizi, viņi nezinās, ko darīt.

Kā raksta BBC, telpa bija apgaismota tikai ar svecēm un vienīgais pieejamais ūdens bija stindzinoši auksts no pudelēm. 

"Nekad nebiju iedomājusies, ka dzemdēšu šādos apstākļos," stāsta Anna. "Tas bija sirreāli. Tas bija mans pirmais bērns, un es neko nezināju."

Izmisumā Annas kaimiņi mēģināja sazināties ar mediķiem, taču telefona sakari bija slikti. Galu galā viņiem izdevās sazināties ar ginekologu Bučā, zvanot no balkona. Viņš piekrita ierasties, bet neieradās...

Vēlāk tajā pašā dienā viņš nosūtīja ziņu ar atvainošanos un paskaidroja, ka viņu apturējusi Krievijas patruļa, kura salauzusi viņa telefonu.

Annas kaimiņiem bērniņš bija jāpieņem pašiem. Tikai vienai no viņām - Irinai Jazovai - bija medicīniska izglītība.

"Kad mazulim iznāca galva, mēs nobijāmies," stāsta Viktorija. "Viņa bija zila, un mēs nezinājām, ko darīt. Tad Irina maigi pagrieza mazuļa galvu un viņa iznāca ārā.

Meitenīte sākumā neraudāja - mēs sākām viņu maigi pliķēt, un tad viņa iebrēcās, un mēs to sagaidījām ar ovācijām."

Vīrs Volodimirs aiz laimes un atvieglojuma apraudājās. Alisa pasaulē nāca 8. martā - Starptautiskajā sieviešu dienā.

Divas dienas vēlāk tika paziņots, ka Bučā ir viens no evakuācijas koridoriem, par ko vienojusies Ukrainas valdība un Krievijas Aizsardzības ministrija. "Mēs visu nakti apspriedām, braukt vai ne," Anna stāsta.

Viņa un viņas vīrs beidzot nolēma doties prom ar savu jaundzimušo bērnu. Viņi mēģināja sazināties ar cilvēkiem, lai izdibinātu, vai maršruts ir drošs, un lejupielādēja kartes savos tālruņos, raksta BBC.

Nākamajā dienā 21 automašīna pameta Buču Kijevas virzienā.

Viktorija, kura bija palīdzējusi Annai dzemdībās, brauca kolonnas priekšgalā, pie auto bija piestiprināts balts auduma gabals un zīme ar uzrakstu "Bērni".

"Ceļā mēs redzējām šausmīgas ainas," atceras Anna. "Nekad nebiju domājusi, ka tādas lietas ieraudzīšu dzīvē – tikai filmās. Uz ceļa gulēja līķi. Mājas bija sagrautas. Krievu tanki stāvēja ar ceļa virzienā vērstiem stobriem. Mēs bijām pārbijušies..."

Pēc vairākām stundām evakuētie bija droši šķērsojuši visus Krievijas kontrolpunktus un nokļuvuši Kijevā - un no turienes devās katrs uz savu pusi.

"Kad izkāpām ārā, es nevarēju vien beigt smaidīt," stāsta Anna. "Es nespēju noticēt, ka mums izdevies aizbēgt."

Anna izbauda jaunās māmiņas statusu un ar nepacietību gaida, kad varēs iepazīstināt vecākus ar viņu mazmeitu. Bet, lai gan daudzi viņas radinieki jau ir pametuši valsti, viņa un viņas vīrs nevar aizbraukt - un Anna saka, ka viņa joprojām nejūtas pilnīgi droši.

"Visas manas domas ir par to, kas notiek [Bučā] un pārējā valstī," viņa saka BBC. "Tas ir vienkārši neiedomājami, bet mēs ceram, ka drīz varēsim atgriezties mājās."

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!