Krievijas īstenotais karš pret Ukrainu vēl acīmredzamāku ir padarījis eksistenciālo apdraudējumu, ko revanšistiskais Kremļa režīms rada Baltijas valstīm, par Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētāja Riharda Kola (NA) pausto informē parlamenta Preses dienests.
Kols to pauž pirms došanās uz ceturtdien, 17.martā, Vašingtonā paredzēto ASV Eiropas Drošības un sadarbības komisijas jeb ASV Helsinku komisijas organizēto īpašo sēdi.
"Lai gan ģeopolitiskais spiediens ir ievērojami palielinājies, Baltijas valstis starptautiskās politikas arēnā ir ieturējušas principiālu un proaktīvu nostāju,"
pauž Ārlietu komisijas vadītājs, norādot, ka ASV Helsinku komisijas sanāksme jeb noklausīšanās būs iespēja paust redzējumu tālākajiem attīstības scenārijiem un labākiem risinājumiem drošības stiprināšanā.
Baltijas valstu parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāju kopīgās vizītes laikā parlamentārieši informēs ASV Helsinku komisiju par aktuālajiem drošības izaicinājumiem Baltijā, norāda Preses dienestā.
Kols, Lietuvas parlamenta Ārējo attiecību komitejas priekšsēdētāja Laima Ļucija Andrikiene un Igaunijas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Marko Mihkelsons runās par drošības situācijas pasliktināšanos reģionā.
Latvijas Ārlietu komisijas vadītājs ASV kolēģus uzrunās par plašo hibrīdapdraudējumu spektru, ar ko saskārušās Baltijas valstis, būtiskākajiem izaicinājumiem un risinājumiem valstu un sabiedrības noturības stiprināšanā pret hibrīdagresiju. Andrikiene ASV Helsinku komisiju informēs par autoritārisma radītajiem riskiem, savukārt Mihelons savā ziņojumā pievērsīs uzmanību militārajai dimensijai un fiziskajai drošībai Baltijas valstīs.
Tāpat klātesošie spriedīs par kaimiņattiecībām ar Baltkrieviju, kā arī Ķīnas ekonomisko un diplomātisko spiedienu uz Baltijas valstīm, pavēstīja Saeimā.
Komisijas sēdes norisei būs iespējams sekot līdzi tiešsaistē ceturtdien, 17.martā, plkst.19 pēc Latvijas laika "www.youtube.com/HelsinkiCommission".
ASV Helsinku komisija komisijas uzdevums ir uzraudzīt Helsinku vienošanās ievērošanu un veicināt visaptverošu drošību, tostarp cilvēktiesības, demokrātiju un sadarbību ekonomikas, vides un militārajā jomā 57 valstīs.
Kā pavēstīja Preses dienestā, ka, savukārt, piektdien, 18.martā, plkst.13.30 pēc Latvijas laika, Baltijas valstu parlamentu Ārlietu komisiju priekšsēdētāji piedalīsies domnīcas "Atlantijas padome" organizētā diskusijā par Krievijas agresijas sekām un transatlantiskās pieejas nākotni Eiropas drošībai. Diskusiju varēs vērot tiešsaistē: "www.atlanticcouncil.org/event/baltic-perspectives-on-russia/".
