Latvijas aizsardzības plāni paredz, ka armijā jābūt 12 tūkstošiem zemessargu, taču to skaits nepārsniedza astoņus tūkstošus. Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis nebijušu interesi par dienestu, vēsta raidījums "Nekā Personīga".
Brīvprātīgo pieplūdums zemessardzē rada sastrēgumus medicīnas atzinumu saņemšanā
Kopš kara sākuma pieteikušies jau 1800 brīvprātīgo. Tas ir vairāk nekā citkārt divos gados. Lielā atsaucība ir izaicinājums zemessargu apmācības sistēmai un jau radījusi pārslodzi medicīnas iestādēs. Rindās uz veselības atzinumiem var nākties gaidīt vairāk nekā mēnesi.
Latvijas aizsardzības plāni paredzēja ka līdz 2020. gadam zemessardzē būs 12- 13 tūkstoši kareivju. Tas nepiepildījās. Jaunākie plāni ir piesardzīgāki - 12 tūkstošus brīvprātīgo jāpiesaista līdz 2027. gadam.
2024. gada mērķis ir 10 tūkstoši aktīvu zemessargu. Zemessargu skaits jau gadiem svārstās ap astoņiem tūkstošiem.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā zemessardze sāka saņemt arvien vairāk pieteikumu par iestāšanos dienestā. Līdz 4. martam reģistrēti 645, pieteikumi, pagājušajā nedēļā 1457. Līdz piektdienai jau 1800 brīvprātīgo. Zemessardzes 2024. gada mērķis būs sasniegts dažās nedēļās. Tik lielam brīvprātīgo skaitam armija nebija gatava. Šaurā vieta ir izrādījusies atzinumu saņemšana no narkologa un psihiatra.
Likums nosaka, ka zemessargiem visas medicīniskās pārbaudes ir bez maksas. Līgumus ar medicīnas iestādēm slēdz zemessardzes vadība. Par narkologa un psihiatra atzinumu līgums ir tikai ar Valsts psihiatrijas un narkoloģijas centru.
Veltot katram potenciālajam zemessargam 15 minūtes, centrs nedēļā spēj izsniegt 80 atzinumus.
Pretrunas valda noteikumos, kas drīkst un kas nedrīkst dienēt zemessardzē. Pēc likuma par zemessargu nedrīkst būt persona, kurai ir hroniski psihiski traucējumi vai tiem pielīdzināti stāvokļi.
Faktiski, ja cilvēks kādā krīzes situācijā ir vērsies pēc palīdzības, likums aizliedz viņam pieteikties zemessardzē. Līdz 2020. gadam topošo zemessargu vērtēšanā psihiatri izmantoja Ieroču aprites likumam pakārtotus noteikumus, kuros bija uzskaitītas indikācijas, kas liedza saņemt ieroci un tādas, kas ar eksperta slēdzienu ieroča atļauju pieļāva.
Jau divus gadus ir jauns likums, bet Veselības ministrija tā arī nav izstrādājusi noteikumus. Tai aktualitāte bija cīņa ar Covid-19 pandēmiju. Pretēji ārstu teiktajam, ministrijā saka, neesošie noteikumi nemaz neskartu zemessargus.
Ne zemessardzē, ne Aizsardzības ministrijā līdz šim par trūkstošajām un novecojušajām normām neviens nezināja, lai gan likums uzlabots katru gadu.
Lai novērstu sastrēgumu ar psihiatru atzinumiem, zemessardzes vadība šonedēļ noslēgusi līgumus arī ar citām medicīnas iestādēm. No pirmdienas topošie zemessargi varēs iziet pārbaudes arī "Veselības centrā 4" un Slimnīcā "Ģintermuiža" Jelgavā.
Liela izaicinājuma priekšā ir arī zemessargu apmācību sistēma – īsā laikā jāsagatavo nepieredzēti liels skaits brīvprātīgo. Pirmās 21 dienu ilgās mācības ieplānotas jau aprīlī.
Zemessardzes komandieris un brigādes ģenerālis Egils Leščinskis sola, ka apmācību izgājušos un zvērestu nodevušos jaunos zemessargus nekavējoši apgādās ar formām, zābakiem un ieročiem. Tam dienests esot gatavs.
Lai arī šobrīd pieteikumu skaits ir liels, zemessardzes komandieris joprojām aicina ikvienu iedzīvotāju stiprināt valsts aizsardzību. Zemessardzē ir vajadzīgi dažādi speciālisti un katram no tiem ir atšķirīgas prasības. Ārstiem, datorspeciālistiem vai šoferiem nav jābūt tikpat sportiskiem, kā karavīriem.
Liels pieplūdums zemessardzes rindās bija arī 2014. gadā, kad Krievija sāka savu iebrukumu Ukrainā. Komandieris Leščinskis vērtē, ka no tā laika zemessardzes brīvprātīgo sastāvs kļuvis daudz motivētāks.