Pasaule "miegā iet uz klimata katastrofu" ogļskābās gāzes piesārņojuma dēļ, norāda ANO ģenerālsekretārs

ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

FOTO: AP/Scanpix

Pasaule "miegā iet uz klimata katastrofu", jo lielākās ekonomikas pieļauj ogļskābās gāzes piesārņojuma palielinājumu, lai gan vajadzētu to strauji samazināt. Krievijas iebrukums Ukrainā var vēl vairāk izjaukt centienus novērst klimata katastrofas, norāda ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Ilgtspējas konferencē Londonā, kuru organizē izdevums "The Economist", ANO ģenerālsekretārs paziņoja, ka "dzīvību uzturošām sistēmām" jau ir pieslēgts vispasaules mērķis apturēt globālo sasilšanu 1,5 grādu pēc Celsija skalas līmenī.

Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2030. gadam izmešu apmērs jāsamazina par 45%, bet līdz gadsimta vidum jāpanāk ogļskābās gāzes neitralitāte, liecina ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) aplēses.

"Problēma saasinās," Gutērrešs sacīja ierakstītā videouzrunā. "Mēs miegā ejam uz klimata katastrofu," viņš piebilda.

Pirmdien IPCC, kurā apvienojušās 195 pasaules valstis, sāk divu nedēļu sanāksmi, lai apstiprinātu ziņojumu par iespējām samazināt ogļskābās gāzes piesārņojumu un mazināt tā koncentrāciju.

Gaidāms, ka ziņojumā tiks secināts, ka ogļskābās gāzes izmeši dažu gadu laikā sasniegs visu laiku augstāko līmeni, ja netiks sasniegti Parīzes klimata līgumā noteiktie mērķi globālās sasilšanas ierobežošanai.

Gutērrešs arī pauda pārliecību, ka pandēmijas pārvarēšanas izdevumi ir "skandalozi nevienlīdzīgi" un netiek izmantota iespēja veicināt pāreju uz videi draudzīgiem energoresursiem.

Tāpat ANO ģenerālsekretārs piebilda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā var vēl vairāk izjaukt centienus novērst klimata katastrofas, jo importētāji palielinās savu atkarību no fosilā kurināmā, cenšoties aizvietot no Krievijas ievesto naftu un gāzi.

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) pērn maijā brīdināja, ka jāatceļ visi nākotnes fosilo kurināmo projekti, ja pasaule vēlas ierobežot globālo sasilšanu.

Lai gan ierasti ANO ģenerālsekretārs nenorāda uz konkrētām valstīm, šoreiz viņš kritizēja Austrāliju un "saujiņu atturīgo", kas kavējas ar būtiskiem plāniem izmešu samazināšanai.

Arī Ķīnas, Indijas, Indonēzijas un citu attīstības ekonomiku attīstības vajadzības un ekonomikas uzbūve kavē to apņemšanos samazināt siltumnīcas efektu izraisošo izmešu radītāju, jo īpaši ogļu, izmantošanu, paziņoja Gutērrešs.

Viņš pauda pārliecību, ka bagātajām valstīm ir jāsniedz resursi un zināšanas, lai attīstības valstis varētu atteikties no oglēm savā enerģētikas portfelī.

"Mēs nevaram rādīt uz otru ar pirkstiem, kamēr planēta deg," uzsvēra ANO ģenerālsekretārs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm no oglēm jāatsakās līdz 2030. gadam, bet pārējām valstīm - līdz 2040. gadam, sacīja Gutērrešs.

Ķīna un Indija ir ļoti atkarīgas no oglēm un ir iebildušas pret mērķi ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 grādiem pēc Celsija, tomēr ir apņēmušās panākt ogļskābās gāzes neitralitāti attiecīgi līdz 2060. un 2070. gadam.

G20 valstu grupas veido ap 80% no pasaules siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešiem.

Pagājušajā mēnesī IPCC publicēja ziņojumu pa klimata ietekmi un cilvēces spēju pielāgoties, kurā atzīts, ka pasauli tuvākajos gadu desmitos gaida arvien postošāki plūdi, karstuma viļņi un savvaļas ugunsgrēki arī tad, ja piesārņojums tiktu strauji samazināts.

Redaktors iesaka