NATO dalībvalstu vidū nav vienprātības par Ukrainas sarunām ar Krieviju, vēsta "Bloomberg"

"Kamēr NATO sabiedrotie apspriež nosacījumus jebkādiem potenciāliem miera darījumiem starp Krieviju un Ukrainu, alianses rindās parādījušās stratēģiskas šķelšanās plaisas. Šobrīd, kad karš notiek jau otro mēnesi, asi sevi piesaka vairākas dilemmas, kas ir saistītas ar to, kādus nosacījumus jebkādā vienošanās Ukraina varētu uzskatīt par pieņemamiem, it īpaši attiecībā uz drošības garantijām, ko alianse varētu piedāvāt Kijivai," vēsta aģentūra.

Pastāvot arī domstarpības par to, kādu papildu bruņojumu nosūtīt Ukrainai, kā arī to, vai ir noderīgas sarunas ar Putinu, teikuši avoti, kas ir pazīstami ar pagājušajā nedēļā notikušajām diskusijām NATO valstu līderu starpā. Par to arī liecina dokumenti, ar kuriem iepazinusies "Bloomberg".

Tā Francija un Vācija sliecas uzskatīt, ka pusēm "nevajadzētu saasināt situāciju nedz ar vārdiem, nedz darbībām". Tas ļautu panākt uguns pārtraukšanu un pēc tam arī Krievijas karaspēka izvešanu ar "diplomātiskiem līdzekļiem".

Cita starpā Vācijas kanclers Olafs Šolcs pagājušajā nedēļā NATO samitā mudinājis atturēties no pārsteidzīgām darbībām, arī atteikšanās no NATO-Krievijas pamatakta.

Laikā, kad Krievija sadedzinājusi visus tiltus, Vācijas valdība tomēr uzskata, ka pamatakts un tā vadošie principi kaut kad var noderēt, sacījis viens avots.

Otrs teicis, ka atteikšanās būtu simbolisks žests, kas nesekmēs kara apturēšanu.

Galu galā sabiedrotajiem nāksies rast veidu, kā vienoties ar Putinu, patīk tas viņiem vai nepatīk, piebildis otrs avots.