Atklātas traģiskas detaļas par bijušā FIA bosa Maksa Moslija nāvi

Sākotnēji tika vēstīts, ka Moslijs mūžībā devās pēc ilgstošas cīņas ar vēzi. Tagad Vestministreras tiesa Londonā pavēstījusi, ka bijušais FIA vadītājs pats sev atņēmis dzīvību.

Tiek ziņots, ka Moslijs nošāvies pēc tam, kad uzzinājis, ka viņam dzīvot atlikušas vien dažas nedēļas. Bijušais FIA prezidents ikdienā mocījies ar lielām sāpēm. Moslijs iepriekš izmēģinājis visas iespējamās ārstniecības metodes, bet neviena no tām nav palīdzējusi cīņā ar vēzi.

Moslijs dienu pirms pašnāvības izdarīšanas sazinājies ar savu asistentu, atklājot, ka ir pieņēmis lēmumu darīt sev galu. Kā izmeklētājiem norādījis Moslija asistents, bijušais FIA vadītājs "savā lēmumā bijis nelokāms".

Izmeklēšanas rezultātā atklāts, ka Moslijs pirms pašnāvības izdarīšanas kopā ar sievu vēl pēdējo reizi pavakariņojis un atstājis arī pašnāvības zīmīti, kuras saturs gan netiek publiski atklāts.

Oksfordas Universitātē fiziku studējušais Moslijs studiju laikā aizrāvās ar autosacīkstēm, un vēlāk startēja Otrās formulas (F2) sacīkstēs "Brabham" un "Lotus" komandās, bet 1969.gadā nolēma beigt sportista karjeru, lai dibinātu autobūves uzņēmumu "March Engineering", kurā līdz 1977.gadam viņš pārraudzīja juridiskās un tirdzniecības lietas.

Pagājušā gadsimta 70.gados viņš kļuva par oficiālo juridisko padomnieku Pirmās formulas Konstruktoru asociācijā (FOCA), cita starpā palīdzot noslēgt miera līgumu starp FOCA un toreizējo Pirmās formulas pārvaldnieku FISA.

1991.gadā viņš kļuva par FISA prezidentu, bet pēc diviem gadiem bez konkurences kļuva par FIA prezidentu.

Pēc Airtona Sennas nāves 1994.gada Sanmarīno "Grand Prix" izcīņā viņa vadībā Pirmajā formulā tika īstenotas drošības prasību reformas.

Bijušais Pirmās formulas komandas "Ferrari" vadītājs Žans Tods FIA prezidenta amatā Mosliju nomainīja 2009.gadā, bet Moslijs pēc tam pievērsās cīņai par stingrāku privātuma prasību medijos ieviešanu.