Latvijas Banka samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 1,8%, trešdien centrālās bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.
Vienlaikus Latvijas Banka samazinājusi Latvijas ekonomikas pieauguma prognozi 2023.gadam no pērn decembrī prognozētajiem 4% līdz 3,2%. Savukārt 2024.gadā Latvijas IKP pieaugumu Latvijas Banka prognozē 4,1% apmērā pretstatā decembrī prognozētajiem 3,3%.
Rutkaste sacīja, ka jaunākās prognozes galvenokārt uztveramas kā makroekonomisko tendenču atspoguļojums, jo tās izstrādātas palielinātas nenoteiktības apstākļos.
Kara izraisītais ekonomiskās aktivitātes kritums šogad var būt lielāks, karadarbībai nerimstot vai pieaugot un sankcijām paplašinoties, uzsvēra Rutkaste.
To, kāda ietekme būs tirdzniecības pārtraukšanai ar agresorvalstīm, Latvijas Banka var aplēst samērā precīzi, taču daudz neskaidrāka ir iespējamā izejvielu trūkuma un noskaņojuma pasliktināšanās ietekme, kas nelabvēlīgas attīstības gadījumā var sašaurināt gan ražošanu, gan arī patēriņu un investīcijas.
Rutkaste norādīja, ka tas var izraisīt lielāku aktivitātes kritumu ekonomikā šogad un atlikt izaugsmes atjaunošanos uz vēlāku laiku. Nelabvēlīga karadarbības attīstība uzturēs arī augstākas resursu cenas un inflāciju.
Pēc Latvijas Bankas prognozētā, 2022.gadā Latvijā bruto alga augs par 9,7% pretstatā decembrī prognozētajiem 7,5%, 2023.gadā - par 6,4% pretstatā iepriekš prognozētajiem 6,1%, bet 2024.gadā - par 5,7% pretstatā iepriekš prognozētajiem 5,9%.
Latvijas Banka sagaida, ka 2022.gadā budžeta deficīts veidos 5,9% no IKP pretstatā decembrī prognozētajiem 4,1% no IKP, 2023.gadā - 1,8% no IKP pretstatā iepriekš prognozētajiem 1,3%, bet 2024.gadā - 1,1% no IKP pretstatā decembrī prognozētajiem 0,4% no IKP.
