Zemessardzē mēneša laikā pieteikušies 2200 brīvprātīgo

Latvijas aizsardzības plāni paredz, ka armijā jābūt 12 tūkstošiem zemessargu, taču to skaits nepārsniedza 8 tūkstošus. Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis nebijušu interesi par dienestu.

Kopš kara sākuma pieteikušies jau 2200 brīvprātīgo. Tas ir vairāk nekā citkārt divos gados. Lielā atsaucība ir izaicinājums zemessardzes rekrutēšanas un apmācīšanas sistēmai.

Iestāšanās zemessargos jau tagad – tā ir labākā atbilde jautājumam, kā pretoties Krievijai. Lai gan īsā laikā dienestā pieteikušies jau divi tūkstoši, tomēr armijai vajag vēl.

Militāri apmācīti iedzīvotāji, kas iebrukuma gadījumā ir nekavējoši gatavi ķerties pie ieročiem un aizsargāt savu valsti. Tas ir nozīmīgs spēks papildus NATO garantijām, kas var atturēt Krieviju no iebrukuma. Vai likt dārgi samaksāt, ja Krievijas armija šķēros Latvijas robežu.

Tie ir apsvērumi, kāpēc simtiem cilvēku pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir izlēmuši iestāties zemessardzē. Arī no armijas lietām attālajām radošajām jomām. Aktīviem valsts aizstāvēšanā ir jābūt visiem, to nepaveiks ne valdība, ne armija, saka scenārists un režisors Ivo Briedis.

Kā uzsvēra kino režisors, scenārists un Latvijas Kultūras akadēmijas pasniedzējs Ivo Briedis, šī rīcība, iespējams, mainīs faktu, ka mūsu valstī ir ļoti mazaktīvi cilvēki. Sabiedriskā līdzdalība ir ļoti zemā līmenī. Sabiedriskās organizācijās un arī uzņēmējdarbības koeficients ļoti zems starp latviešiem. Vai tik nav zemākais Eiropas Savienībā.

"Tāda palieka no padomju laikiem, kad visu tā kā nogrūž uz valdības pleciem un paši tad var sēdēt mājā un neko nedarīt. Šāda situācija vairs nepieļauj sēdēt mājās un nepiedalīties. Jāpiedalās cik nu vien var. Kā prot. Neko daudz jau es neprotu militārā sfērā, bet tad jau redzēs," viņš piebilda.

Briedis pieteikšanos zemessardzē neuzskata par īpašu varoņdarbu vai izaicinājumu. Tā rīkoties ir tikai pareizi. Viņam vēl jāiziet medicīniskās pārbaudes. Viņš norādīja, ka vēl nav iestājies, tikai pieteicies. 

Zemessarga zvērestu jau nodevis scenārists un režisors Normunds Pucis. Viņš par stāšanos zemessardzē domājis jau no 2014.gadā, pēc Krievijas iebrukuma sākuma. Pieteicies janvārī, kad Krievija vēl maskēja iebrukuma gatavošanu ar militārajām mācībām.

Komentējot savu lēmumu, Pucis uzsvēra, ka pēc šī negaidītā uzbrukuma Ukrainai viņš sapratis, ka nav citas izzejas. Viņš negrib būt vienkārši neapmācīts civilists. 

"Es gribu vienkārši aizstāvēt šo zemi, cilvēkus, nepieļaut šādu vardarbību, ļaunumu, kas tagad notiek Ukrainā. Nu vismaz dot savu ieguldījumu arī tajā visā," viņš norādīja.

Tāpat viņš uzskata, ka tā ir tiešām ļoti nopietna apmācība, un lai tiešām būtu noderīgs, ir daudz jāstrādā. "Un es esmu gatavs veltīt laiku tam, un šīs prasmes apgūt. Būt apmācīts, jā," viņš piebilda.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir parādījis, ka nozīmīga loma pārsteidzošajā pretestībā pārspēkam ir teritoriālās aizsardzības vienībām. Tās veido brīvprātīgie.

Zemessardzes komandieris un brigādes ģenerālis Egils Leščinskis norādīja, ka Ukrainas teritoriālais spēks formāli tika nodibināts tikai pagājušā gada vasarā. "Tā kā mēs varam tikai izteikt apbrīnu, un novērtēt augstu, cik viņi īsā laikā viņi ir sasnieguši, jo tiešām tās vienības ir nodibinājušās, paspējušas nokomplektēties un cīnās," viņš piebilda.

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā zemessardze sāka saņemt arvien vairāk pieteikumu par iestāšanos dienestā. Pirmajā nedēļā pieteicās 650 cilvēki. Tagad skaits jau pārsniedz divus tūkstošus.

Tik lielam brīvprātīgo skaitam armija nebija gatava. Šaurā vieta ir atzinumu saņemšana no narkologa un psihiatra.

Likums nosaka, ka zemessargiem visas medicīniskās pārbaudes ir bez maksas. Līgumus ar medicīnas iestādēm slēdz zemessardzes vadība. Par narkologa un psihiatra atzinumu līgums līdz šim bija tikai ar Valsts psihiatrijas un narkoloģijas centru.

Psihiatriskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja Diāna Neperte uzsvēra, ka atzinumus līdz šim izsniedza divreiz nedēļā. "Intensitāte ir tiešām milzīgi augusi," viņa piebilda.

"Mēs ļoti esam nākuši pretī maksimāli mūsu kapacitātei, mums ir jānodrošina pamatdarbs – ārstniecība. Līdz ar to visiem ārstiem ir atsevišķi savs darbs un atzinumu sniegšana ir tikai kā papildus darbs. Diemžēl arī ārsti ir kovid situācijā cietuši, prombūtnē visu laiku ir kāds no personāla, līdz ar to mēs esam ierobežoti. Cik mēs varām, tik mēs darām," sacīja Neperte.

Veltot katram potenciālajam zemessargam 15 minūtes, centrs nedēļā spēj izsniegt 80 atzinumus.

Lai novērstu sastrēgumu ar psihiatru atzinumiem, zemessardzes vadība jau noslēgusi līgumus arī ar citām medicīnas iestādēm. Topošie zemessargi varēs iziet pārbaudes arī slimnīcā “Ģintermuiža” Jelgavā un Veselības centrā 4. Te var pierakstīties jau pēc nedēļas.

Liela izaicinājuma priekšā ir arī zemessargu apmācību sistēma – īsā laikā jāsagatavo nepieredzēti liels skaits brīvprātīgo. Pirmās 21 dienu ilgās mācības ieplānotas jau aprīlī.

Egils Leščinskis uzsvēra, ka vēl ir laiks, kamēr veselības pārbaudes virzās uz priekšu, vienības gatavojas, maina savus kalendārus gan bataljoni, gan brigādes kopumā.

"Mēs esam ļoti elastīgi, piemērojamies cilvēku iespējām un es domāju, ka mēs būsim spējīgi šo situāciju arī uzturēt normālā līmenī," viņš piebilda.

Leščinskis sola, ka apmācību izgājušos un zvērestu nodevušos jaunos zemessargus nekavējoši apgādās ar formām, zābakiem un ieročiem. Tam dienests esot gatavs.

Latvijas aizsardzības plāni paredz, ka 12 tūkstošus brīvprātīgo jāpiesaista līdz 2027.gadam. 2024.gada mērķis ir 10 tūkstoši aktīvu zemessargu. Zemessargu skaits jau gadiem svārstās ap 8 tūkstošiem. Cik pienāk klāt, tikpat arī aiziet.

"Mēs analizējam, šos te cilvēku izstāšanās iemeslus, mēs vienmēr jautājam, kad izstājas, un apkopojam tās atbildes. Pirmais parasti ir šajās atbildēs, ka cilvēks vienkārši nevar savietot savu privāto dzīvi ar šo," sacīja Leščinskis.

Lai arī šobrīd pieteikumu skaits ir liels, zemessardzes komandieris joprojām aicina ikvienu iedzīvotāju stiprināt valsts aizsardzību. Zemessardzē ir vajadzīgi dažādi speciālisti un katram no tiem ir atšķirīgas prasības. Ārstiem, datorspeciālistiem vai šoferiem nav jābūt tikpat sportiskiem, kā karavīriem.

Liels pieplūdums zemessardzes rindās bija arī 2014.gadā, kad Krievija sāka savu iebrukumu Ukrainā. Komandieris Leščinskis vērtē, ka no tā laika zemessardzes brīvprātīgo sastāvs kļuvis daudz motivētāks.

Video: "Nekā Personīga" sižets