Vācijas prezidents pirmoreiz atzīst savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Šteinmeiers pēdējās dienās tika kritizēts par to, ka nebija komentējis pats savus kļūdainos spriedumus, sevišķi ārlietu ministra amatā. Tagad viņš pateicis, ka atbildība par karu Ukrainā gulstas uz Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Šteinmeiers paskaidroja, ka viņa spriedumu pamatā bija uzskats, ka Putins nepieļaus savas valsts pilnīgu ekonomisku, politisku un morālu izputēšanu savas impēriskās bezprātības dēļ. "Es kļūdījos, tāpat kā citi," sacīja Šteinmeiers.

Vācijas prezidents uzsvēra, ka Krievija Putina vadībā "neatgriezīsies pie pirmskara status quo".

Ukrainas vēstnieks Berlīnē Andrijs Melniks svētdien pārmeta Šteinmeieram apšaubāmus politiskos sakarus ar Krieviju. "Šteinmeieram attiecības ar Krieviju bija un paliek kaut kas fundamentāls, pat svēts, neatkarīgi no notiekošā," publikācijā vācu laikrakstā "Tagesspiegel" norādīja Melniks.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzskata, ka ukraiņu tautas, valodas, kultūras nav un tādēļ arī nav valsts, viņš piebilda. "Šteinmeiers, šķiet, arī piekrīt idejai, ka ukraiņi patiesībā nav cilvēki," pieļāva vēstnieks.

Pirmdien komentējot Šteinmeiera paziņojumu par savu kļūdu atzīšanu, Melniks sacīja: "Šie vārdi bija svarīgi. Ne jau mums, bet vāciešiem un pašam prezidentam." Viņš pauda uzskatu, ka kļūdu atzīšana ir pirmais solis uz to, lai neatkārtotu šādas kļūdas.

Otrdien Ukrainas vēstnieks turpināja kritizēt Šteinmeieru, Vācijas raidsabiedrībai "Deutschlandfunk" norādot, ka "līdzīgi daudziem maniem tautiešiem es vēlētos, lai prezidents ne tikai pauž nožēlu, bet arī kā valsts vadītājs pieprasa, ka federālā valdība mācās no Bučas slaktiņa un citu zvērību mācībām, ko mēs Ukrainā pieredzam katru dienu un nakti".

Viņš precizēja, ka tas nozīmē stingrākas sankcijas un energoresursu embargo.

Šteinmeiers otrdien atkārtoti pauda pārliecību, ka "Putina vadībā Krievija neatgriezīsies normālā ikdienā".

Kopš Krievijas kara Ukrainā sākuma Vācija ir kritizēta par atturību sankciju ieviešanā pret Krieviju, jo īpaši energoresursu embargo noteikšanai, jo valsts lielā mērā paļaujas uz Krievijas gāzi un naftu.

Vācija ir atteikusies no gadu desmitiem ilgušās politikas ierobežot bruņojuma eksportu un ir piegādājusi Ukrainai ieročus, lai gan ir atteikusies piegādāt, piemēram, tankus un iznīcinātājus.

Nesen Berlīne tomēr piekrita Ukrainai piegādāt Čehijas armijas izmantotus Vācijā ražotus tankus.