Lai arī šobrīd Krievijas iebrukuma iespējamība Latvijā novērtēta kā maz ticama un aizsardzības temats ir ar valsts noslēpuma zīmogu, Latvijas Televīzijas raidījums "Aizliegtais paņēmiens" pētīja, kādi ieroči Latvijai ir, kāda loma ir Latvijas armijai, kāda Zemessardzei un ko garantē NATO.
Ik gadu Latvija aizsardzībai tērē vairāk nekā pusmiljardu eiro, kas gadu no gadu aug, un ir saistīts ar solījumu NATO aizsardzībai tērēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta.
Šogad, 2022. gadā, kopējie izdevumi plānoti aptuveni 760 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,2% no iekšzemes kopprodukta.
Latvijas galvenais aizsardzības spēks, pirmkārt, ir Nacionālie bruņotie spēki, kuru aktīvais sastāvs ir apmēram 6700 cilvēku.
Otrais aizsardzības spēks ir Zemessardze, brīvprātīga organizācija, kas ir NBS sastāvā. Tajā šobrīd ir aptuveni 8200 cilvēku, kā arī rezervisti - bijušie NBS karavīri, bijušie zemessargi, kā arī pilsoņi, kas to ir vēlējušies un ir izgājuši minimālo militārās apmācības kursu. Kopā rezervistu rindās šobrīd ir ap 6000 cilvēku.
"Aizliegtais paņēmiens" aplūkoja lielākās pozīcijas, kas bijušas redzamas militārajās parādēs valsts svētkos, aplūkojamas Nacionālo bruņoto spēku mājaslapā no iepirkumiem, par kuriem bija zināms publiski, kā arī no Aizsardzības ministrijas sniegtās informācijas.
Šobrīd Latvijas rīcībā ir sauszemes bruņutehnikas komplekts, ko 2014. gadā Latvija iegādājās no Lielbritānijas - kopā 123 vienības.
Tā sastāvā bruņu mašīnas dažādām vajadzībām: "Samson" remonta darbiem, "Samaritan" sanitārajiem mērķiem, "Sultan" komandas vadībai, "Spartan" desantam, savukārt modelis "Scimitar" ir kā vieglais tanks – var šaut un attīsta ātrumu līdz pat 80 kilometriem stundā.
Savukārt jaunākais papildinājums bruņutehnikas jomā ir Somijas bruņumašīnas "Patria". To ātrums - līdz pat 100 kilometriem stundā. Bruņumašīnas galvenā funkcija ir karavīru pārvadāšana no kaujas uz kauju. Vienā mašīnā var sasēst pat desmit karavīri.
Pirmās šādas četras bruņumašīnas Latvija saņēma pērn, taču kopā paredzētas 200. Piegāde iecerēta līdz 2029. gadam, savukārt no 2023. gada tās paredzēts komplektēt Latvijā. Līguma kopējā summa – 200 miljoni eiro, tātad viena šāda auto cena ir viens miljons eiro.
Tāpat Latvijai ir arī tā saucamie strēlnieku ieroči, pamatā vācu firmas "Heckler&Koch" automāti "G36", vēl pistoles "Glock", snaiperieroči "Hecate" un "Barreta", ložmetēji un vēl granātmetēji – arī vācu "Heckler&Koch".
Smagākas apšaudes gadījumā galvenais spēks būtu haubices "M109", kas ir iegādātas no Austrijas. Pārvietošanās ātrums līdz 56 kilometriem stundā, savukārt šāviena attālums – līdz pat 30 kilometriem. Tvertnē ir 42 lādiņi, var šaut ik pa desmit sekundēm. Kopā Latvijai tādas ir 65.
Attiecībā uz tankiem un prettanku ieročiem Latvijas armijas rīcībā ir zviedru "AT4", ir "Carl Gustav", kā arī zviedru lielgabals "PVPJ 1110". Ro visu mīnuss ir salīdzinoši īsā šāviena distance, kas nozīmē, ka ir jābūt tuvu tankam.
Tāpēc Latvija pirms trim gadiem noslēdza jaunu līgumu ar Izraēlas kompāniju "Rafael" par vēl papildu prettanku ieroča iegādi ar nosaukumu "Spike", kura šāviņš spēj sasniegt jau vairākus kilometrus. Latvijas iepirktajā "Spike LR" modifikācijā – pat četrus kilometrus. Vienību skaits nav zināms, bet līguma summa ir aptuveni 100 miljoni eiro.
Latvijas armijai ir arī ASV prettanku sistēma "Javelin", taču nekādu publisku ziņu par šādu pirkumu nevar atrast. Līdz šim plaši bija zināms, ka "Javelin" no ASV bija iegādājusies Lietuva un Igaunija.
Latvijai ir arī zviedru pretgaisa aizsardzības raķešu sistēma "RBS 70". Līdzās tai arī divas gaisa novērošanas iekārtas - radars "PS70", kā arī pārvietojams radiolokators "Sentinel". Sistēma ir vienkārša - radars pamana objektu un datus aizsūta raķetēm, un tās var šaut.
Lai netērētu raķetes, ir arī iegādāts "Stinger" simulators, bet abas šīs ir tuvās pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas, kas nozīmē, ka tās aizsniedz mērķus tālumā līdz sešiem kilometriem, bet augstumā - ap trim kilometriem.
Ja kas notiks, tad tieši zemessargi būs pirmie, kas aizstāvēs Latviju, – tā tas ir noteikts,
un to apstiprina arī NBS Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis. Zemessardze šobrīd, laikā, kad Krievija ir nodemonstrējusi, ka tā var ne tikai draudēt, bet arī uzbrukt, piedzīvo jaunu cilvēku pieplūdumu.
Šobrīd Zemessardzē ir aptuveni 8000 zemessargu, taču kopš kara sākuma Ukrainā saņemti jau vairāk nekā 2000 jaunu iesniegumu. Tas vēl nenozīmē, ka visi būs zemessargi, jo jāsāk ar pamatapmācību, bet – jo vairāk, jo labāk.
"Stingeri", "Spaiki", "Džavelini" - tas ir tas, ko Latvija un mūsu kaimiņi pērk. Ja pret Krievijas tankiem stratēģija, var teikt, ir, tad pret krievu raķetēm - ballistiskajām un spārnotajām, - kas var tikt palaistas no pašas Krievijas teritorijas un kas Ukrainas virzienā viena mēneša laikā lidojušas jau vairāk nekā tūkstoš reižu, iznīcinot gan militāro, gan civilo infrastruktūru, tad Latvijai pret tām gan īsti nav nekā.
Šī gan kā Latvijas, gan arī kā visas Baltijas aizsardzības vājā vieta atzīmēta ne vienā vien militārajā vērtējumā. Jaunākais no tiem publicēts šogad februārī. Tajā trīs autori, viens no tiem – britu analītiķis un Eiropas politikas analīzes centra pētnieks Edvards Lūkass.
"Pretgaisa aizsardzības trūkums ir reģiona lielākais militārais vājums. Krīzes gadījumā vienīgais Eiropā izvietotais ASV "Patriot" bataljons būs nepieciešams, lai aizstāvētu Ramšteinu [galveno ASV gaisa spēku bāzi Vācijā].
Poļu un zviedru "Patriot" raķetes būs vajadzīgas tajās valstīs. Baltijas valstis ir militāri visvairāk atsegtās valstis Eiropā, un tām trūkst aizsardzības budžeta, lai šīs spējas paši iegādātos pietiekamā apjomā," teikts vērtējumā.
To kā problēmu izcēlis arī Olevs Nikers, Baltijas drošības fonda prezidents: "Šobrīd situācija tiešām nav spīdoša. Uz šo brīdi mēs esam joprojām situācijā, ka mūsu pretgaisa aizsardzība nav tajā līmenī un nav apmierinoša.
Tā nav pietiekama, lai varētu nodrošināt pienācīgu aizsardzību. Tas pats attiecas arī uz mūsu jūras drošību. (..) Tas ir ļoti labi, ka mums ir šī "Air Policing" misija, kas tiek nodrošināta, bet arī tas ir tāds, nu, vairāk politisks instruments, politisks vēstījums miera laika situācijai, bet nav atbilstošs reālas aizsardzības nodrošināšanai."
Latvijai būtisku atbalstu sniedz arī NATO. Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja "Aizliegtajam paņēmienam" uzsvēra, ka jau šobrīd bez 5. panta iedarbināšanas, kas nosaka kolektīvo alianses aizsardzību, NATO valstis regulāri strādā kopā.
"Šeit ir četri tādi svarīgi būtiski elementi. Izlūkošana. Militārā plānošana. Spēku izvēršana un atturēšana. Un NATO reaģē ne tikai uz konfliktu un uz konkrētu uzbrukumu, bet reaģē jau laicīgi uz draudiem, uz apdraudējumu, kurš ir attiecīgi izvērtēts. Nu, teiksim, ar atturēšanas elementiem mēģināts novērst," skaidroja Skuja.
