"ReTV": Bijušās VDK aģenti varētu aktivizēties. Drošības dienesti pievērš īpašu uzmanību

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: ReTV

Pirms gandrīz četriem gadiem Latvijas Nacionālais arhīvs sāka publicēt bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentus, atklājot aģentūras kartotēku ar personu vārdiem un uzvārdiem. Ņemot vērā Krievijas agresiju, eksperti "ReTV" atzīst - daļa no VDK kartītēs esošajām personām šajos apstākļos var būt risks Latvijas drošībai, tādēļ arī drošības dienesti tam pievērš īpaši pastiprinātu uzmanību.

Čekas maisos jeb aģentu uzskaites kartotēkā atklātas ir gandrīz 8000 kartītes, kurās publicētas tās personas, kurām bijusi kāda saistība ar Valsts drošības komiteju. Daļu no šiem cilvēkiem pētnieki uzskata arī par tā saucamajiem guļošajiem aģentiem.

Tas ir risks valsts drošībai. Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks, vēsturnieks: "Domāju, šis jau ir brīdis, kad Krievijas specdienesti dara jau visu iespējamo, lai aktivizētu šo aģentūru. Tas nav noslēpums arī mūsu specdienestiem. Riski ir. Lai arī pagājuši 30 gadi, daudzi no šiem cilvēkiem ir gana ietekmīgi, kuri var ietekmēt arī citus."

Vēsturnieks Gatis Krūmiņš uzskata, ka šobrīd kara laikā ar VDK saistītām personām būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. "Arī man personīgi ir bijušas vairākas tādas indikācijas, ka cilvēki, kas ir šajā publiski pieejamajā kartotēkā, ir devuši mājienus, ka viņiem Maskavā ir kontakti.

Tajā pašā laikā viņi noliedz sadarbību, neejot detaļās, kas tie ir par kontaktiem. Ja cilvēks izsaka šādus mājienus un varbūt, ka pat blefo, tas tikai norāda to, ka šie kontakti ir ļoti nozīmīgi."

Saeimas Nacionālās drošības komisijā "ReTV" skaidro - pasīvie aģenti nav nekas jauns un drošības dienesti potenciālajām personām seko līdz arī miera laikos, taču pašlaik dienesti apzinoties situācijas nopietnību.

Māris Kučinskis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs, sacīja: "Tam tiek šobrīd pievērsta daudz pastiprināta, lielāka uzmanība, ir daudz lielāki resursi gan uz to, ko jautājāt - kā varētu kaut kas no tīkla tikt atdzīvināts kādā X stundā, vai mēs pieļaujam arī, ka valstī varētu tikt iefiltrēti arī kādi jauni."

To, cik ir šādu personu, kuras varētu rīkoties pret Latvijas drošību un ir savervētas Krievijas interesēm, nav zināms nevienam. Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks un vēsturnieks Gatis Krūmiņš vēstīja:

"Protams, vēl viena daļa, ko nevajag aizmirst – ne jau visi aģenti ir tajā kartotēkā, kas ir publicēta un kas bija mums pieejama, jo daļa no šīs aģentūras, iespējams, vērtīgākā, aizceļoja uz Maskavu. Mēs par viņiem vispār neko nezinām."

Māris Kučinskis: "Mēs ļoti labi apzināmies Ukrainas pieredzi attiecībā uz to terorismu, ko veica no iekšienes, vēl pirms uzbruka armija. Tas viņiem bija viens no nepatīkamākajiem pārsteigumiem.

Ukrainas piemērs ir vairāk uz cilvēkiem, kas, iespējams, pēdējā pusgada, gada laikā ir ienākuši, un šajā gadījumā ne tik daudz uz kaut kādām provokācijām un spiegošanām, kā sagatavot dažādiem teroraktiem, ko arī viņi veica valsts iekšienē."

Māris Kučinskis piebilst, ka Latvijā šāds scenārijs ir mazāk iespējams, jo esam salīdzinoši maza valsts, līdz ar to vieglāk varam apzināt iebraucējus Latvijā. Tiesa, par VDK kartītēs esošajām personām eksperti saka – ne katrs, kurš tajā ir, ir bīstams vai pieskaitāms pie tā sauktajiem Krievijas aģentiem.

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu