O, 16.08.2022.

Rinkēvičs: Ja Krievija netiks apturēta Ukrainā, tā turpinās agresiju Eiropā

LETA
Rinkēvičs: Ja Krievija netiks apturēta Ukrainā, tā turpinās agresiju Eiropā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Foto: Edijs Pālens/LETA

Ja Krievija netiks apturēta Ukrainā, tā turpinās agresiju Eiropā, šodien Briselē pauda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. 

Ārlietu ministrijā informēja, ka ministrs šodien tikās ar Baltijas un Beniluksa valstu ārlietu ministriem, lai runātu par situāciju Ukrainā, kā arī pārrunātu iespējamos turpmākos atbildes soļus pret Krievijas agresiju.

Tikšanās laikā Rinkēvičs pauda nostāju, ka svarīga ir cieša koordinācija ar sabiedrotajiem Eiropas Savienībā (ES), gan sniedzot atbalstu Ukrainai, gan uzturot stingru sankciju un starptautiskās izolācijas politiku iepretim Krievijai un Baltkrievijai. Ministrs pauda atbalstu turpmākiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Krievijas galvenajiem ienākumu avotiem, tostarp naftu un oglēm, un piekļuves liegšanu Krievijas kuģiem ES ostās.

Viņš uzskata, ka, ja Krievija netiks apturēta Ukrainā, tā turpinās agresiju Eiropā. Tādēļ Krievija ir jāaptur Ukrainā, ilgtermiņā neļaujot tai atjaunot spējas un vēlmi karot.

Ir nepieciešams arī turpināt un pastiprināt visa veida atbalstu Ukrainai. "Mūsu interesēs nav karadarbības jebkāda veida iesaldēšana, bet Ukrainas uzvara. Vienošanos par karadarbības pārtraukšanu var panākt tikai Ukrainas un Krievijas tiešās sarunās," pārliecināts politiķis.

Ukrainas prezidentam Volodomiram Zelenskim ir spēcīgs tautas mandāts un pilna izpratne par situāciju Ukrainā, tādēļ Rietumu sabiedrotajiem tas ir jārespektē, atbalstot Ukrainas lēmumus par sarunu procesu un nosacījumiem, pauda ārlietu ministrs.

Ārlietu ministrs arī akcentēja, ka Rietumu un starptautiskās sabiedrības solidaritāte ar Ukrainu, kā arī ES visa veida palīdzība un atbalsts stiprina Ukrainas pozīcijas.

Rinkēvičs izcēla nepieciešamību izvietot pastāvīgus NATO spēkus Baltijas valstu reģionā, ņemot vērā drošības situāciju reģionā.

Sarunā piedalījās Luksemburgas ārlietu un Eiropas lietu ministrs, kā arī imigrācijas un patvēruma lietu ministrs Žans Aselborns, Beļģijas premjerministra vietniece, ārlietu, Eiropas lietu un ārējās tirdzniecības ministre Sofija Vilmesa, Nīderlandes ārlietu ministrs Vopke Hūkstra, Igaunijas ārlietu ministre Eva Marija Līmetsa un Lietuvas ārlietu ministrs Gabriels Lansberģis.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu