NATO stratēģiskajā koncepcijā jāievieš plašas korekcijas par to, ka šobrīd Krievija ir uzskatāma par vienu no ļoti nopietniem apdraudējumiem drošībai Eiropā un pasaulē, telefonsarunā ar aģentūru LETA norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ceturtdien, 7. aprīlī, Briselē notika NATO ārlietu ministru sanāksme. Ārlietu ministrs pavēstīja, ka tika apspriests gaidāmais NATO samits Madridē, kas notiks jūnija beigās. Šajā samitā ir plānots apstiprināt NATO stratēģisko koncepciju.
Rinkēvičs norādīja, ka kopš NATO ārlietu ministru sanāksmes, kas notika Rīgā, un kur notika pirmā diskusija par stratēģiju, laiki ir mainījušies un noticis sliktākais - Krievijas iebrukums Ukrainā. Viņš akcentēja, ka korekcijas stratēģiskajā koncepcijā ir jāvieš, jo Krievija ir nopietnākais drauds Eiropai.
Ministrs skaidroja, ka nepieciešams sagatavot veselu kompleksu ar pretpasākumiem, kas paredz NATO spēku klātbūtnes palielināšanu NATO Austrumu flangā - vairāk karavīru, pretgaisa aizsardzības sistēmu, kā arī cita veida aizsardzības pasākumu.
Sanāksmē tika daudz diskutēts arī par to, ka jādara viss, lai NATO dalībvalstu aizsardzības budžeti tiktu palielināti, turklāt tam ir jābūt atspoguļotam arī NATO stratēģiskajā koncepcijā. Tāpat ir jāpalielina arī NATO budžets.
Tāpat jāņem vērā ir arī Ķīnas faktors, sevišķi vērojot Ķīnas un Krievijas sadarbību.
Tāpat jānoris sadarbībai ar partneriem, piemēram, Zviedriju, Somiju, Austrāliju, Japānu, Dienvidkoreju, Jaunzēlandi, pauda politiķis. Saprotams arī tas, ka NATO durvis paliek atvērtas. Rinkēvičs norādīja, ja šīs valstis un mūsu pašu Baltijas jūras kaimiņi - Somija un Zviedrija - nolems pievienoties, tas būs šo valstu lēmums.
Tāpat sanāksmē, kurā piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs, ministri runāja par atbalstu Ukrainai. Valstij ir vajadzīgi papildu ieroči, aprīkojums, ekipējums. Rinkēvičs no Latvijas puses pauda aicinājumu pēc iespējas ātrāk novirzīt finansējumu, kas paliecis Afganistānas fondā un novirzīt Ukrainai.
NATO valstu ministri runāja arī par citu svarīgu jautājumu - atbalsts Ukrainai ar tām ieroču sistēmām, kuras ukraiņu karavīri jau prot izmantot. Tāpat ir jāskatās arī uz rietumos ražotu tehniku, ieročiem, kur, iespējams, būs nepieciešams apmācību periods, norādīja Latvijas ārlietu ministrs.
"Mēs labi saprotam, ka militārā darbība var būt ilga. Ukrainai būs vajadzīgs vēl vairāk ieroču, ekipējuma, kas varbūt vairs nebūtu padomju laika, bet rietumu ražojuma. Otrs jautājums, kā organizēt atbalstu šajā ziņā un kā apmācīt," sacīja Rinkēvičs.
Runājot par NATO stratēģisko koncepciju, ko ministri apsprieda, NATO valstīm ir jākāpina militārās rūpniecības apjomi. Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka, pirmkārt, NATO valstis sniedz atbalstu Ukrainai, otrkārt, šīm valstīm pašām jānosedz vajadzības. Pagaidām, pēc ministra paustā, situācija attīstīsies tādā virzienā, ka papildu militārās rūpniecības jaudu attīstīšana būs nepieciešamība, kā arī viss, kas attiecas uz mūsu aizsardzības stiprināšanu.
Rinkēvičs norādīja, ka šī nebija "lielo lēmumu" pieņemšanas diena. Sanāksme bija kā sagatavošanās pasākums gaidāmajam NATO samitam Madridē, tomēr līdzīgi domājošās valstis uzstāj, ka nepieciešama pakete, kas iezīmē galvenos izaicinājumus un atspoguļo paveikto, jo 24. februāris bija pēdējā miera diena Eiropā.
