Ukrainietes Olgas Vilsones reiz krāsainie un dzīvespriecīgie zīmējumi ar galvenokārt dzīvniekiem tajos nu pārtapuši drūmos un ļoti spēcīgos kara ainu attēlojumos. Kā traģiskie notikumi tēvzemē ietekmējuši viņas mākslu un kā to uztver vietējie, "Apollo" stāsta Olga.
Māksliniece zīmē visu savu mūžu. Viņa atzīst, ka brīvajā laikā viņai vislabāk paticis košos un dzīvespriecīgos zīmējumos iekļaut mājdzīvniekus, tomēr, sākoties karam, tas mainījies.
"Kā jau ikviens ukrainis tagad, lai kur arī atrastos, es nejūtos droši. Man ir daudz draugu, kuri aizbēga uz ārzemēm, un lielākā daļa no viņiem joprojām jūtas nemierīgi. Ukrainā situācija nav mainījusies, un es pat nerunāju par "karstajiem reģioniem". Raķetes turpina krist, nogalinot cilvēkus, iznīcinot mājas, slimnīcas – visu. Tāpat, manuprāt, sākoties pilna mēroga karam, cilvēki arī no daudzām citām valstīm sāka justies nedroši," stāsta Olga, kura saka - sākoties karam, viņa vispār nav vairs spējusi zīmēt.
"Dzīve, kāda tā bija pirms, vairs neeksistēja.
Taču, kad bumba trāpīja dzemdību namā un nomira grūtniece, es gribēju uzzīmēt viņas dvēseli kā simbolu visām mātēm, kuras cieš no šī kara, - kā "Ukrainas Madonnu". Es ceru, ka viņas un viņas nedzimušā mazuļa dvēseles tika atbrīvotas no ciešanām un debesīs apvienojās," stāsta Olga.