NATO militārie komandieri izstrādā plānus pastāvīga pilnvērtīga militārā spēka izvietošanai alianses austrumu flangā, kas spētu cīnīties pret iebrūkošu armiju, intervijā britu laikrakstam "Sunday Telegraph" sacījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Viņš atzinis, ka aliansē "notiek ļoti fundamentālas pārmaiņas", kas atspoguļos Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīcības "ilgtermiņa sekas".
"Neatkarīgi no tā, kad, kā beigsies karš Ukrainā, karš jau tagad ir radījis ilgtermiņa sekas mūsu drošībai," teicis alianses ģenerālsekretārs, piebilstot, ka "NATO ir jāpielāgojas jaunajai realitātei. Un tieši to mēs darām".
Stoltenbergs pauda, ka "atiestatīšanas" pasākumi paredz alianses nelielos "paklupināšanas spēkus" uz austrumu robežas pārveidot par lielu klātbūtni.
"Mums ir jāgādā, ka mēs bīstamākā pasaulē arī turpmāk spēsim aizsargāt un aizstāvēt visus NATO sabiedrotos," viņš sacījis intervijā britu laikrakstam.
NATO ģenerālsekretārs paskaidroja, ka vienlaikus ar "atiestatīšanas pasākumiem" dalībvalstīm ir jāpalielina savi nacionālie aizsardzības budžeti. Viņš īpaši norādīja uz Vācijas kanclera Olafa Šolca solījumu, ka Eiropas lielākā ekonomika savus aizsardzības tēriņus palielinās līdz 2% no iekšzemes kopprodukta līdzšinējo 1,5% vietā.
"Ņemot vērā Vācijas ekonomikas izmēru, tas patiešām būtiski maina NATO kopējos aizsardzības izdevumus," uzsvēra Stoltenbergs.
Pēc Krievijas 24.februārī sāktā iebrukuma Ukrainā NATO ir palielinājusi savus spēkus Baltijas valstīs un Polijā, paužot apņēmību, ka dalībvalstis tiks pilnvērtīgi aizsargātas jebkāda iebrukuma gadījumā.
