VVD noliedz, ka pārņems šķidrā amonjaka uzglabāšanu Ventspilī

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ventspils osta. Ilustratīvs attēls.
Ventspils osta. Ilustratīvs attēls. Foto: TVNET

VVD noliedz, ka pārņems šķidrā amonjaka uzglabāšanu Ventspilī. 

VVD sasauktā Riska izvērtējuma komisija, izskatot situāciju, lēma, ka, termināļa teritorija pilnā apmērā jāatbrīvo no sašķidrinātā amonjaka. Pamatojoties uz uzņēmuma ierobežotajiem finanšu līdzekļiem, ar kuriem nav iespējas pilnībā segt visus izdevumus drošai sašķidrinātā amonjaka uzglabāšanai.

Operators sniedza informāciju, ka esošo sašķidrinātā amonjaka daudzumu ir iespējams no termināļa izvest aptuveni nedēļas laikā, uzkraujot 2 tankkuģus.

VVD ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga par komisijas atzinumu ir informējusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas amatpersonas, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisiju. VVD sniedza viedokli, ka, lai novērstu ķīmisko vielu noplūdes draudus, SIA "Ventamonjaks" būtu jāatļauj tādu maksājumu veikšana, kas paredzēta samaksai par neatliekamiem pasākumiem sašķidrinātā amonjaka drošai uzglabāšanai, kā arī jārisina jautājums par iespēju atbrīvot Ventspils ostas termināļus no bīstamās kravas.

Jau vēstīts, ka Krievijas diktatora Vladimira Putina sāktā kara dēļ Krievijai noteikto sankciju iespaidā Ventspilī esošo ap 40 000 tonnu bīstamās vielas - šķidrā amonjaka - uzglabāšana ir apdraudēta.

"Attīstībai/Par!" (AP), kuras pārvaldībā ir Vides attīstības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce skaidroja - ja par uzglabāšanu atbildīgais uzņēmums, piemēram, pēc elektrības atslēgšanas vairs nevarēs nodrošināt amonjaka uzglabāšanu, tad par to atbildību uzņemsies VVD.

Attiecīgās būves ekspluatāciju uzrauga VVD un saskaņā ar likuma regulējumu šī iestāde arī pārņems amonjaka uzglabāšanas funkcijas, savukārt pēc tam uzņēmumam piestādīs rēķinu par attiecīgajiem izdevumiem.

Pūce norādīja, ka šī situācija parāda plašāku problēmu par šādu sankcijām pakļautu uzņēmumu apsaimniekošanu. Vēl viens piemērs ir Rīgā esošais minerālmēslu termināls, tāpēc atbildīgajām ministrijām būtu jāizstrādā modelis šādu sankcijām pakļautu uzņēmumu apsaimniekošanai, skaidroja politiķis.

AP frakcijas vadītājs norādīja, ka par sankcijām atbildīgajām iestādēm savstarpējā sadarbībā jāskata šie jautājumi, piemēram, par gadījumiem, kad sankcijām pakļauto uzņēmumu glabāšanā ir preces, kas var bojāties, vai ko nav lietderīgi ilgi glabāt.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka atbildīgā sankciju padome šodien izveidoja darba grupu, kurā VARAM kopā ar VVD šo jautājumu pārņems savā pārziņā. Paredzēts, ka otrdien, 12.aprīlī, notiks atbildīgās darba grupas sēde, lai apspriestu tālāko rīcību.

Svarīgi atrast risinājumu, lai rūpētos par vides drošību arī situācijā, kad runa ir par sankcijām pakļauta uzņēmuma atbildību, atzīmēja Kariņš.

Kā ziņots, Krievijai noteikto sankciju dēļ uzņēmums SIA "Ventamonjaks", kura rezervuāros atrodas 40 000 tonnu bīstamas vielas - šķidrā amonjaka, nevar norēķināties ar uzņēmumu SIA "VK Terminal Services", kas sniedz "Ventamonjakam" dažādus pakalpojumus, tostarp nodrošina amonjaka uzglabāšanu, aģentūrai LETA iepriekš sacīja Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").

"VK Terminal Services" līdz 22.aprīlim beigšoties finanses un nebūs iespējams norēķināties par elektroenerģiju un propāna gāzi.

Vītoliņš skaidroja, ka, ja "VK Terminal Services" paliek bez propāna gāzes un tiek atslēgts no elektrības, nav iespējams nodrošināt drošu amonjaka glabāšanu. Propāna gāzi, kas nepieciešama, lai nenodzistu lāpa un situācija būtu droša, esot iespējams saņemt tikai pēc 100% priekšapmaksas.

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu