Kopīgi centieni nodrošināt ukraiņiem veselības aprūpi kara apstākļos. Vietējo iedzīvotāju pieredzes stāsti

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Foto: SIPA/Scanpix

Tā kā ir pagājušas tikai sešas nedēļas, kara ietekmi pilnībā ir grūti aprakstīt. Iespējams, sekas būs jūtamas gadiem ilgi, un psiholoģiskā ietekme būs jūtama paaudžu paaudzēs. Kā kara apstākļos Ukrainā tiek nodrošināta veselības aprūpe, skaidroja laikraksts "Kyiv Independent".

Tā kā viņas vīrs ir atkarīgs no vēža ārstēšanas, karš ir sliktākais, kas varēja atgadīties ar Bučas iedzīvotājas Halinas Opalatas ģimeni.

"Viņam ir vajadzīga intravenoza terapija, bet mēs nevarējām nokļūt Kijivā," sacīja 69 gadus vecā sieviete, kuras izbraukšanu ietekmēja krievi. "Medmāsa agrāk viņam ievadīja injekcijas, bet viņa aizbēga, tagad vairs nav neviena."

Opalatas vīrs ir viens no neskaitāmajiem ukraiņiem, kuru veselības aprūpe nonāca haosā. Krievijas karaspēkam apstādinot apgādes līnijas vai iesprostojot civiliedzīvotājus, daudzi ukraiņi ar hroniskām kaitēm nedēļām ilgi palika bez svarīgākajiem medikamentiem. Citi bija spiesti atrasties nehigiēniskās šaurās patvertnēs, aukstumā, bez pietiekama pārtikas daudzuma, Covid-19 viļņa vidū.

"Šim karam ir milzīga ietekme uz cilvēku veselību," sacīja Pasaules Veselības organizācijas pārstāvis Jarno Habihts.

Tomēr, pateicoties starptautisko organizāciju, brīvprātīgo un Veselības ministrijas kopīgajam darbam, aprūpes pieejamība lielākajā daļā Ukrainas atjaunojas.

Pavisam nesen, 5. aprīlī, ANO konvojs ir sasniedzis Severodoneckas pilsētu, kur intensīvas kaujas ir atstājušas iedzīvotājus bez piekļuves elektrībai, gāzei un tīram ūdenim, kā arī citām pirmajām nepieciešamības precēm. Konvojs nogādāja pārtikas devas, miltus, plastmasas plēves un segas aptuveni 17 000 cilvēkiem, kā arī četrus elektrības ģeneratorus, ko izmantoja vietējā slimnīca.

Iepriekš palīdzības konvojs bija sasniedzis arī Hersonu, Harkivu un Čerņihivu, teica Habihts. Tomēr aplenktā un lielā mērā izpostītā Mariupoles pilsēta pagaidām paliek ārpus palīdzības konvoju sasniedzamības robežas.

Habihts sacīja, ka palīdzības koordinēšana un centieni to nodrošināt ir "diennakts process, kas nekad neapstājas". Krievijas spēki bieži bloķē humānās palīdzības konvojus vai padara to pārvietošanos pārāk bīstamu.

"Mēs pēdējās nedēļās uz Ukrainu esam atveduši dažus no PVO labākajiem prātiem no Afganistānas, lai atbalstītu Ukrainu un nodrošinātu, ka piegādes var sasniegt slimnīcas," teica Habihts.

"Brīvprātīgie šoferi, kas piegādā piegādes, ir īsti varoņi," sacīja Inna Ivanenko, nevalstiskās organizācijas "Ukrainas pacienti", kas organizē humāno palīdzību, direktore.

Krievijas karš būtiski mainīja Ukrainas veselības aprūpes infrastruktūras realitāti.

Saskaņā ar Veselības ministrijas sniegtajiem komentāriem laikrakstam "Kyiv Independent" Krievijas bruņotie spēki ir izpostījuši 279 medicīnas iestādes, no kurām 19 ir pilnībā iznīcinātas. Ir zināms, ka tie mērķtiecīgi apšauda slimnīcas, piemēram, Mariupolē, kur Krievijas gaisa spēki 9. martā bombardēja dzemdību namu, nogalinot četrus cilvēkus, tostarp vienu grūtnieci un viņas vēl nepiedzimušo bērnu.

Saskaņā ar Habihta datiem aptuveni puse no 22 000 Ukrainas aptieku iebrukuma dēļ tika slēgtas, lai gan Veselības ministrija šonedēļ paziņoja, ka 80% valsts aptieku tagad atkal ir atvērtas.

Kaujas, apšaudes, iekšējās pārvietošanās un Krievijas kontrolposteņi traucēja cilvēkiem saņemt zāles, apmeklēt ārstus un klīnikas un slimnīcas, no kurām daudzas turpina strādāt visu diennakti, un ārsti, medmāsas un citi darbinieki ziedo savu laiku un upurē savu drošību, lai nodrošinātu ārstēšanu.

Karš arī radīja ar infekcijām nesaistītu un hronisku slimību ārstēšanai nepieciešamo zāļu trūkumu, teica Habihts. Slimības, kurām nepieciešama regulāra aprūpe, - diabēts, vēzis, hipertensija un citas.

Lielākā problēma ir onkoloģiskā aprūpe, teica Ivanenko. Lai gan daudzi onkoloģiskie medikamenti ir iepirkti un atrodas noliktavās, to nogādāšana tur, kur cilvēkiem tie ir nepieciešami, ir izaicinājums, kas rada to trūkumu.

Veselības ministrija rakstīja, ka tā pieliek "maksimālas pūles", lai nodrošinātu, ka bērni ar vēzi var saņemt ārstēšanu drošākajās Ukrainas vietās vai turpina ārstēšanos ārzemēs, Eiropas Savienībā. Vairāk nekā 400 bērnu pašlaik saņem bezmaksas onkoloģisko aprūpi citās valstīs.

Tuberkuloze Ukrainā ir pastāvīga problēma, un tā var kļūt vēl nopietnāka. Lai gan Ivanenko sacīja, ka tuberkulozes zāļu pieejamība nav traucēta, iespējams, tuvojas jauns elpceļu slimības uzliesmojums.

"Cilvēki daudz laika pavadīja aukstos pagrabos antisanitāros apstākļos," viņa teica. "Mēs prognozējam, ka būs jauns tuberkulozes uzliesmojums un, iespējams, multirezistenta tuberkuloze."

Otra galvenā elpceļu slimība ir Covid-19. Veselības ministrija ziņoja, ka 5. aprīlī tika reģistrēts 2161 jauns saslimšanas gadījums dienā, kas ir mazāk nekā 3. februārī, kad saskaņā ar PVO datiem bija 39 620 apstiprināto saslimšanas gadījumu maksimums.

"Taču mums jāsaprot, ka arī monitoringa sistēma pašlaik ir traucēta," viņš teica. "Daudzas privātās laboratorijas neveic Covid-19 testus, un valsts laboratorijas veic testus arī citām vajadzībām, ne tikai Covid-19."

Veselības aprūpes amatpersonas, Ukrainas bezpeļņas organizācijas, brīvprātīgie un starptautiskās organizācijas dara visu iespējamo, lai gan piegādātu krājumus uz vietām, kur tie ir nepieciešami, gan arī uz tām Ukrainas daļām, kurās bija pārvietoto evakuēto personu pieplūdums.

"Pārvietotie cilvēki, iespējams, ir pametuši mājas ar vienu somu un bez medikamentiem, tāpēc Ukrainas rietumu un centrālajā daļā ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai aprūpe varētu turpināties un medikamenti būtu pieejami," teica Habihts.

Veselības ministrija paziņoja, ka tā dara "visu iespējamo un neiespējamo", lai nodrošinātu ārstniecības pieejamību, un ka pacientiem, kuriem nepieciešama konsultācija, "jāvēršas medicīnas iestādēs drošākos valsts reģionos".

Ministrija savāca vairāk nekā 3189 tonnas medikamentu, aprīkojuma un medicīnas piederumu 3,2 miljardu grivnu vērtībā. Šonedēļ, pateicoties iniciatīvai "Sirds sirdij" un HOPE Worldwide, tika piegādātas 13 tonnas hronisku slimību ārstēšanai paredzētu medikamentu 20 miljonu dolāru vērtībā.

Ministrija arī palielina atbalstu aptiekām, vienlaikus cenšoties nodrošināt, lai zāļu cenas kritiskā brīdī nepieaugtu.

Tomēr, lai mazinātu kara tālejošo ietekmi uz veselību, būs jāiegulda vēl daudz darba.

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu