"Latvijas gāze": Atteikšanās no krievu dabasgāzes būtu jāpieņem starpvalstu līmenī

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
AS "Latvijas Gāze" Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorija. Ilustratīvs attēls.
AS "Latvijas Gāze" Inčukalna pazemes gāzes krātuves teritorija. Ilustratīvs attēls. Foto: Zane Bitere/LETA

Lēmumi par atteikšanos no Krievijas izcelsmes dabasgāzes importa būtu jāpieņem starpvalstu līmenī, uzsver AS "Latvijas gāze", komentējot izskanējušo informāciju par Latvijas apņemšanos to izdarīt no 2023.gada 1. janvāra.

Uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga" norādīts, ka Latvija viena pati vienotajā tirgus zonā nevar aizliegt gāzes importu, tas ir jāizdara gan Somijai, gan Igaunijai.

Pēc "Latvijas gāzes" paustā, šobrīd gan Somija, gan Igaunija ir ieņēmušas nogaidošu pozīciju un gaida Eiropas Komisijas lēmumu par turpmāko gāzes tirgus perspektīvu.

Tāpat kompānija informē, ka tās rīcībā arvien nav konkrēta Ekonomikas ministrijas plāna par atteikšanos no Krievijas dabasgāzes.

"Mums priekšā ir ziema, šobrīd vasarā alternatīvu piegādes avotu nav, un mums ir jāparūpējas par vairāk nekā 350 000 lielu klientu portfeli.

Tāpēc "Latvijas gāze" domā par to, kā iegādāties gāzi, tajā skaitā no Krievijas, pie nosacījuma, ja tas tiks atļauts. Vedam sarunas ar Lietuvas, Igaunijas un Somijas sadarbības partneriem par dabasgāzes piegāžu iespēju diversificēšanu," pausts paziņojumā.

Pašlaik ar esošajiem krājumiem uzņēmums var uzturēt tirgu esošajā stāvoklī līdz 2022.gada jūlijam.

Vienotā Latvijas, Igaunijas un Somijas dabasgāzes tirgus izveides rezultātā tiek paredzēta ciešāka tirgus dalībnieku pārvades sistēmu integrācija. Sākotnēji tā ir vienota ieejas un izejas tarifu zona ar divām balansēšanas zonām - Somijas un vienoto Igaunijas-Latvijas. Brīdī, kad vienotajam dabasgāzes tirgum pievienosies arī Lietuva, tirgus pārklājums attiecīgi palielināsies.

Kā ziņots, valdību veidojošo partiju koalīcija pirmdien, 11.aprīlī, konceptuāli vienojusies no nākamā gada 1.janvāra pārtraukt Krievijas dabasgāzes importu, taču jau šogad notiks pakāpeniska atteikšanās no tās. Nākamā gada sākums izvēlēts tādēļ, lai Latvijas lēmumu saskaņotu ar Igaunijas un Somijas lēmumiem un izvairītos no iespējas, ka Krievijas gāzi Latvijā pārdod Igaunijas vai Somijas komersanti.

"Latvijas gāze" koncerna apgrozījums 2021.gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 583,342 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2020.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās 3,4 reizes - līdz 3,2 miljoniem eiro.

Uzņēmuma lielākie akcionāri ir "Gazprom" (34%), "Marguerite Gas II.S.a.r.l." (28,97%), "Uniper Ruhrgas International GmbH" (18,26%) un SIA "Itera Latvija (16%). "Latvijas gāzes" akcijas kotē biržā "Nasdaq Riga".

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu