Vācijas vicekanclers Roberts Hābeks ir aicinājis sabiedrību samazināt enerģijas patēriņu un pārtraukt izmantot automašīnas, lai palīdzētu valstij atteikties no Krievijas naftas un gāzes, vēsta raidsabiedrība BBC.
"Ja Lieldienās varat braukt ar vilcienu vai velosipēdu, arī tas ir labi: tas ir viegli un kaitina Putinu," sacīja Hābeks.
Vācija ir pretojusies Eiropas aicinājumiem aizliegt Krievijas enerģiju.
Ukrainas prezidents ir kritizējis gan Vācijas, gan Ungārijas nostāju.
"Mums kopā ar šīm valstīm ir jārunā par to, kā ir tas iespējams, ka Eiropas Savienībā ir atšķirīga attieksme pret naftas embargo jautājumu," Volodimirs Zelenskis sacīja BBC.
Viņš apgalvoja, ka Krievijai neuztver miera sarunas pietiekami nopietni, jo tā saņem miljardus no naftas eksporta.
Lai gan Vācijas imports šogad ir samazinājies, tā joprojām ceturtdaļu naftas un 40% gāzes iegūst no Krievijas. Reaģējot uz karu, tā jau ir apturējusi lielā Krievijas gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" atklāšanu.
Šīs nedēļas sākumā Vācijas ekonomikas institūti brīdināja, ka tūlītēja Krievijas importa apturēšana izraisītu strauju Eiropas ekonomikas lejupslīdi līdz 2023. gadam.
Ņemot vērā Eiropas Savienības spiedienu aizliegt Krievijas naftu, kanclers Olafs Šolcs ir norādījis, ka Vācija to varētu izdarīt līdz šī gada beigām. Tomēr daži viņa koalīcijas locekļi ir apsūdzējuši Šolcu par nespēju uzņemties vadību.
Parlamenta Aizsardzības komitejas vadītāja Marija Agnese Štraka-Zimmermane, kura šonedēļ piedalījās Vācijas delegācijā, kas apmeklēja Kijivu, sacīja, ka Vācijas vecais, stingrais pasaules uzskats ir sabrucis.
"Tagad ir pienācis laiks uzņemties vadību un tādējādi kopā ar mūsu koalīciju virzīties uz priekšu," viņa piebilda. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba ir aicinājis Berlīni ātri pieņemt lēmumu par turpmāku smago ieroču nosūtīšanu. "Vācijai ir vadošā loma Eiropā, un mēs paļaujamies uz šo vadību," viņš sacīja Vācijas televīzijai.
"Tas mums maksā cilvēku dzīvības," viņš sacīja, piebilstot, ka, ja Vācija būtu mainījusi savu pieeju atrāk, tad karu būtu bijis iespējams novērst.
Šolca koalīcijas partneri arī pieprasa, lai Vācija sūta Ukrainai jaunus smagos ieročus. Tomēr ekonomikas ministrs Hābeks sacīja, ka Vācijas bruņotie spēki jau ir piegādājuši, ko varēja.
Vācijas ražotājs "Rheinmetall" ir piedāvājis nosūtīt "Leopard 1" kaujas tankus, bet Hābeks sacīja, ka tie ir jāatjauno un tas var aizņemt vairākus mēnešus.
Intervijā ziņu grupai "Funke" Hābeks sacīja, ka ikviens vācietis varētu mazināt atkarību no Krievijas, samazinot enerģijas patēriņu par 10%.
Uzņēmumu vadītājiem būtu arī jāapsver iespēja piedāvāt darbiniekiem iespēju vienu vai divas dienas nedēļā strādāt no mājām, kā tas bija Covid-19 pandēmijas laikā.
Kopš kara sākuma Vācijā ir reģistrējušies vairāk nekā 330 000 bēgļu no Ukrainas, lai gan patiesais skaitlis nav zināms.