Covid-19 krīzes pārvarēšanai domāto finansējumu varētu pārdalīt kara dēļ cietušajiem uzņēmumiem

Ekonomikas ministrija virza likumprojektu, lai sabiedrības "Altum" rīcībā esošos miljonus Covid-19 krīzes mazināšanai, pārvirzītu uzņēmējiem, kuru biznesu ietekmējis karš.

Liela daļa Latvijas uzņēmumu kopš 2014.gada savu atkarību no Krievijas mazinājuši un atraduši jaunus tirgus. Vēl pirms Krimas aneksijas eksports uz Krieviju bija 12%, pērn vairs tikai seši procenti.

Tomēr kara dēļ noteiktās sankcijas ir būtiski ietekmējušas mašīnbūves biznesu, aizsardzības industriju, būvniecību, informācijas tehnoloģijas. Izmaiņas piedzīvo arī farmācijas kompānijas, kurām līdzšinējie eksporta tirgi ir ciet.

Lai palīdzība būtu ātra, Ekonomikas un arī finanšu ministrija iecerējusi pārdalīt 89 miljonus, kuri bija ieplānoti Covid-19 krīzē skarto atbalstam. Kara dēļ cietušie uzņēmēji pēc apgrozāmajiem līdzekļiem un garantijām varēs vērsties AS "Attīstības finanšu institūcijā ALTUM". Likumprojekts jau sagatavots un valdībā to pieņems divu nedēļu laikā.

"Altum" eksporta garantijas jau divas reizes atteicis AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai". Tās akcionārs un patiesais labuma guvējs ir Oļegs Osinovskis. Viņš kopā ar "Latvijas dzelzceļa" vadītāju Uģi Magoni apsūdzēti kukuļošanā. "Altum" jāvērtē katra iespējamā klienta atbilstība likumiem un Osinovskis augstajiem OECD standartiem neatbilda.

Pirms gada ziņu aģentūrai LETA Oļegs Osinovskis stāstīja, ka Daugavpils Lokomotīvju Remonta Rūpnīcai var nākties atlaist 300 darbiniekus, jo valsts atteikusi eksporta garantijas.

Šā gada martā Osinovskis jau minēja, ka finansiālā situācija ir apdraudēta tieši saistībā ar karadarbību, jo rūpnīca ir veikusi liela pasūtījuma izpildi kādam Ukrainas uzņēmumam, par ko tas palicis parādā vairāk nekā 8 miljonus eiro.

Osinovska dzīvesbiedre, uzņēmuma padomes priekšsēdētāja Anastasija Udalova 25.martā rakstīja ministriem, ultimatīvā veidā prasot nekavējoties sasaukt ALTUM ārkārtas sēdi, lai lemtu par atbalstu rūpnīcai.

Līdz šim šāda sēde nav notikusi. Mums zināms, ka Udalovai nesen bijusi saruna arī ar premjera Krišjāņa Kariņa biroja vadītāju un finanšu ministra biroja vadītāju.

Atbilde no valsts puses bijusi līdzšinējā – ALTUM savā darbībā jāievēro likums. ALTUM ir valstij piederoša institūcija. Tās valdes locekļus virza trīs ministrijas - finanšu, ekonomikas un zemkopības.

Šā gada 1.aprīlī darbu ALTUM valdē beidza Aleksandrs Bimbirulis. Tieši viņš atbildēja par jautājumiem, kas attiecas uz nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu un bija iestājies pret valsts garantiju sniegšanu "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai". Uz vakanto valdes locekļa amatu ALTUM drīzumā tiks rīkots konkurss. Bet zemkopības ministrija jau pasteigusies ar sava kandidāta virzīšanu.

Pagaidu valdes locekļa amatam nosaukta Kristīne Millere, kura iepriekš strādājusi komercbankās un atbildējusi par naudas atmazgāšanas novēršanu. Pēdējā darba vieta viņai bijusi "Latvijas pastā". Millere stāsta, ka ne ar vienu ministrijā tikusies neesot. Viņa nosūtījusi savu CV ministrijas valsts sekretāram uz e pastu, un par savu virzīšanu augstajam amatam uzzinot no mums.

Zemkopības ministrija apgalvo, ka Millere atbilst Kredītiestāžu likuma prasībām, bet tā nav, jo Millerei nav pabeigtas augstākās izglītības. Diplomdarbu viņa plānojot aizstāvēt vasarā. Millerei bijusi arī privātā maksātnespēja.

Zemkopības ministrijas kapitāldaļu turētājs Altum Raivis Kronbergs steigu nespēj pamatot. Arī kandidātes maksātnespēju neesot pārbaudījis.

Zemkopības ministrijas vēstule par pagaidu kandidāti nosūtīta ALTUM padomei. Kā noskaidroja “Nekā personīga” to izskatīs tuvākajā padomes sēdē.