Jau teju divus mēnešus Krievija turpina savu noziedzīgo iebrukumu Ukrainā, kā rezultātā okupantiem ir lieli zaudējumi gan karavīru skaita ziņā, gan militārajā tehnikā. "Apollo" apkopoja publiski pieejamo informāciju par Krievijas un NATO karaspēkiem, kā arī sazinājās ar pulkvedi Kasparu Pudānu, Zemessardzes 1. Rīgas brigādes komandieri, kurš pastāstīja par NATO iespējamo iesaisti karā, kodolieročiem un Latvijas gatavību Krievijas iebrukumam.
Kādu taktiku pašlaik piekopj Krievija?
Pudāns norāda, ka taktika daudz neatšķiras no tās, ko Krievija darīja jau pašā kara sākumā. "Taktiski mēģina ar artilērijas uguni, aviācijas triecieniem sagraut un iznīcināt Ukrainas bruņotos spēkus. Tālāk jau mērķis ir pamazām doties uz priekšu dziļāk Ukrainā un "iegrauzties", lai sagrābtu konkrētus mērķus."
Taču, salīdzinot ar neveiksmīgo kara sākumu, esot novērojamas arī dažas izmaiņas - Krievija ir sapratusi savas kļūdas, ir pielāgojusies, adaptējusies un pašlaik vairāk koncentrējas uz konkrētiem mērķiem.
Kā norāda pulkvedis Pudāns - pašreizējais Krievijas mērķis ir aplenkt austrumos esošos Ukrainas spēkus. "Viens variants ir, ka varētu būt lielāks "grābiens", kad Krievija tiktu līdz pat Dņeprai. Patlaban gan neizskatās, ka viņiem tas varētu izdoties.
Vairāk izskatās, ka šobrīd notiek lokāli uzbrukumi, kas tiek konstatēti arvien biežāk no Izjumas pilsētas uz Ukrainas dienvidiem.
Savukārt no dienvidiem uz ziemeļiem Krievija pašlaik nevar veikt aktīvus pasākumus, bet tas varētu būt viņu mērķis."
Komandieris norāda, ka ir grūti izteikties par stratēģiskajiem mērķiem, bet ir skaidrs, ka tie, visticamāk, ir samazināti, adaptēti tam, ko Krievija vēlas sasniegt.