/nginx/o/2022/04/23/14503247t1ha0bc.jpg)
Krievijas izprovocētā kara Ukrainā laikā prezidents Vladimirs Putins ir ierobežojis savu iedzīvotāju iespējas piekļūt neatkarīgām ziņām, pārbaudītai informācijai un pat ierakstiem sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Taču eksperti apgalvo, ka, šķiet, ilggadējais Krievijas diktators ir tikpat lielā neziņā par kara realitāti kā viņa paša tauta, vēsta "Insider".
Lai gan starptautiskie plašsaziņas līdzekļi ir plaši atspoguļojuši Ukrainas karu, ziņojot par Krievijas stratēģijas neveiksmēm, pieaugošajiem militārajiem zaudējumiem un Kremļa iekšējiem nemieriem, eksperti norādīja, ka šādi stāsti, visticamāk, līdz Putinam nenonāk.
Djūka universitātes Sanfordas Sabiedriskās politikas skolas docents un Padomju Savienības un ASV, un Padomju Savienības attiecību vēsturnieks Saimons Mailss uzskata, ka Putina mediju patēriņš, visticamāk, daļēji ir saistīts ar viņa sociālā loka sašaurināšanos, uzskata Mailss. Krievijas prezidents savas darbības laikā ir kļuvis arvien izolētāks, īpaši kopš 2020. gadā sākās Covid-19 pandēmija.
"Kad viņš 2000. gadu sākumā uzsāka savu darbību, viņam bija daudz dažādu padomdevēju ar dažādiem uzskatiem," sacīja Kalifornijas Universitātes profesors Daniels Treismans, kurš pēta Krievijas politiku un ekonomiku. "Tagad tas ir sašaurinājies līdz dažiem Krievijas nacionālistu draugiem un padomdevējiem."
Līdz ar to Putins saņem "ļoti filtrētu" informācijas plūsmu, sacīja Mailss, un viņa nedaudzie uzticamie padomnieki, visticamāk, nesniegs viņam "sliktas" ziņas vai nepatīkamus stāstus, jo baidās tikt sodīti.
Putina kļūdainie aprēķini varētu būt viņa mediju "diētas" sekas. Kad viņa valsts spēki 24. februāra agrā rīta stundā pirmo reizi iebruka Ukrainā, Krievijas prezidents, pēc daudzām liecībām, bija paredzējis ātru uzvaru.
Viņš attaisnoja iebrukumu, apgalvojot, ka viņa misija ir izskaust iespējamo neonacismu Ukrainā - valstī, kuru vada ebreju prezidents, - pieņemot, ka ir neapmierināto ukraiņu vairākums, kas gaida, kad "tēvocis Vladimirs" atbrīvos viņu valsti no pro-NATO līderiem, norāda Dienvidkalifornijas Universitātes profesors Roberts Inglišs, kurš pēta Krieviju, Padomju Savienību un Austrumeiropu.
Taču doma, ka ukraiņi gaida, kad Krievija viņus atbrīvos, bija maldīgs priekšstats, ko Putins varēja viegli atpazīt pirms iebrukuma, uzskata Inglišs.
"Ikviens, kurš ir jebkad pētījis Ukrainas vēsturi un demogrāfiju, saprot, ka tā ir neatkarīga valsts ar ļoti spēcīgu identitātes un lojalitātes izjūtu iedzīvotāju vairākuma vidū, nevis cilvēki, kas ilgojas pēc Krievijas atbrīvošanas," viņš teica.
"Putins nav attaisnojams. Krievijas analītiķiem vai Krievijas militārās izlūkošanas vadītājiem nav iedomājams šodien pieļaut tik drastiskas kļūdas," viņš teica. "Putins varētu apsēsties un kādu stundu veikt izpēti, lai saprastu, ka viņa fantāzijas par Ukrainu ir maldīgas."
Taču eksperti pastāstīja, ka Putina despotiskais režīms darbojas kā spēcīgs "atbalss kambaris", un viņa nedaudzie uzticamie padomnieki ļoti baidās sniegt sarežģītas ziņas vai nepieciešamo realitātes atspoguļojumu.
Treismans un Inglišs teica, ka Putins savā ziņā ir pat vairāk izolēts nekā tipisks Padomju Savienības līderis, lai gan viņam ir internets un vieglāka piekļuve starptautiskajai presei nekā PSRS laikos.
"Lai kādas būtu viņa stratēģiskās un loģistikas kļūdas, - ja viņam būtu taisnība, ka ukraiņi ilgojas pēc atbrīvošanas, tam visam nebūtu lielas nozīmes," sacīja Inglišs.
"Tā bija viņa būtiskākā kļūda," viņš piebilda. "Un tai nav attaisnojuma."
