Polija un Bulgārija nosoda Krievijas lēmumu apturēt gāzes piegādes, nodēvējot to par šantāžu

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis. Foto: Evija Trifanova/LETA

Polija un Bulgārija trešdien nosodījušas Krievijas lēmumu apturēt gāzes piegādes, nodēvējot to par nepieņemamu šantāžu.

Kā jau vēstīts, Krievijas gāzes kompānija "Gazprom" šodien paziņoja, ka pārtraukusi piegādāt gāzi Polijai pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu un Bulgārijai, jo tās atteikušās maksāt par gāzi rubļos.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena pēc tam paziņoja, ka abas valstis jau saņem gāzi no Eiropas Savienības (ES) kaimiņvalstīm.

"Šodien Kremlim vēlreiz neizdevās mēģinājums sašķelt [ES] dalībvalstis. Krievijas fosilo kurināmo ēra Eiropā tuvojas noslēgumam," paziņoja Leiena.

Viņa arī brīdināja ES importētājus, ka maksāt par Krievijas gāzi rubļos būtu sankciju pārkāpums, ja vien līgumā kā apmaksas veids nav norādīti rubļi.

Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis nodēvēja Krievijas lēmumu pārtraukt gāzes piegādi par tiešu uzbrukumu Polijai un piebilda, ka nepadosies šantāžai.

"Krievija ne tikai veica brutālu, nāvējošu uzbrukumu Ukrainai (..), bet Krievija arī uzbruka visas Eiropas enerģētikas drošībai un pārtikas drošībai," uzrunājot deputātus, sacīja Moraveckis.

"Tas ir tiešs uzbrukums Polijai (..). Mēs tiksim galā ar šo šantāžu, ar šo pistoli pie galvas tādā veidā, kas neskars poļus," viņš piebilda.

"Pateicoties mūsu centieniem, Polijai, sākot no šī rudens, vispār vairs nebūs nepieciešama Krievijas gāze," uzsvēra Moraveckis.

Polijas līdzšinējā Krievijas gāzes piegādes līguma termiņš beidzas gada nogalē, un Varšava cer atteikties no Krievijas gāzes, aizstājot to ar sašķidrinātās gāzes piegādēm ostās un gāzi no Norvēģijas pa cauruļvadu Baltijas jūrā, kuram jāsāk strādāt rudenī.

Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva šodien paziņoja, ka "Polijai ir nepieciešamie gāzes krājumi un piegāžu avoti, kas aizsargā mūsu drošību - mēs bijām faktiski neatkarīgi no Krievijas daudzus gadus. Mūsu krātuves ir piepildītas par 76%. Gāzes trūkuma poļu mājās nebūs".

Arī Moraveckis apliecināja, ka Polijas gāzes krātuves ir piepildītas par 76%, un uzsvēra, ka Polija ir gatava iegādāties gāzi no visiem citiem iespējamiem virzieniem.

Polijas valsts enerģētikas kompānija "PGNiG" apstiprināja, ka "Gazprom" apturējis gāzes piegādi pa Jamalas-Eiropas gāzesvadu.

"PGNiG" uzsvēra, ka Polija ir pildījusi visus Jamalas līguma nosacījumus, un "Gazprom", apturot piegādi, ir pārkāpis šo līgumu.

""PGNiG" patur tiesības izvirzīt pretenzijas saistībā ar piegāžu apturēšanu un izmantos visas uzņēmumam piešķirtās līgumtiesības un tiesības saskaņā ar likumu," paziņoja kompānija.

Daudz skaudrākā situācijā atrodas Bulgārija, kas ir tikpat kā pilnībā atkarīga no Krievijas gāzes.

Bulgārijas premjerministrs Kirils Petkovs nodēvēja "Gazprom" soli par nopietnu līguma pārkāpumu un šantāžu.

"Mēs nepadosimies šādam reketam," paziņoja Petkovs.

Viņš piebilda, ka Bulgārija pārskata visus līgumus ar "Gazprom", arī līgumus par gāzes tranzītu.

Petkovs arī solīja bulgāriem, ka valdība nesamazinās gāzes piegādes klientiem.

"Bulgārijas valdība ir gatava šim scenārijam," uzsvēra premjers.

"Enerģētikas ministrijai ir skaidrs plāns piegādēm, arī gatavs plāns alternatīviem avotiem," viņš piebilda.

Pašlaik Bulgārijai ar "Gazprom" noslēgts piegādes līgums uz desmit gadiem, kura termiņš beidzas šā gada nogalē.

Bulgārija 77% no tai nepieciešamās gāzes saņem no Krievijas dabasgāzes giganta "Gazprom", un valstī vienīgais naftas pārstrādes uzņēmums, kas ir lielākais Balkānos, pieder Krievijas naftas kompānijai "Lukoil".

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu