18. martā Sarkanā Krusta brīvprātīgais Volodimirs Horpuns vadīja autobusu uz Kozarovičiem, apmēram 40 kilometrus no Kijivas, lai palīdzētu vairākiem civiliedzīvotājiem evakuēties no kaujām. Taču Horpuna ceļš aprāvās, kad viņš nonāca līdz Krievijas karavīru apsargātam blokpostenim un vēlāk tika deportēts uz cietumu Krievijā, kur pieredzēja spīdzināšanu, vēsta raidorganizācija BBC.
Dažas pirmās dienas Horpuns tika turēts Ukrainā netālu no vietas, kur tika aizturēts. 28 kvadrātmetru lielā telpā tika turēti apmēram 40 civiliedzīvotāji.
"Mūs dauzīja ar ieročiem, sita, spārdīja. Man aizsēja acis un ar līmlenti sasēja rokas aiz muguras. Viņi izmantoja elektrošoku un pieprasīja informāciju par bruņotajiem spēkiem," trīs nedēļas pēc atbrīvošanas stāsta Horpuns.
"Viens no karavīriem bija ļoti jauns, gandrīz vai bērns. Viņš izmantoja elektrošoku cilvēkiem uz kakla, sejas, ceļgaliem. It kā viņu tas uzjautrinātu."
Ukrainā Horpuns pavadīja nepilnu nedēļu, bet pēc tam tika pārvests uz Baltkrieviju. "Viņi domāja, ka neko neredzam, bet es varēju saskatīt, kādām vietām braucam cauri - Ivankivai, Čornobiļai, pēc tam šķērsojām robežu," viņš stāsta.
Baltkrievijā Horpunam iedeva Krievijas Federācijas izdotu personu apliecinošu dokumentu. Pēc tam viņš tika pārvests uz cietumu Krievijā.
"Spīdzināšana turpinājās. Viņi mūs pazemoja, lika sēdēt uz ceļiem un stāvēt neērtās pozās.
Ja paskatījāmies viņiem acīs, mūs sita. Ja kaut ko darījām pārāk lēni, mūs atkal sita. Pret mums izturējās kā pret dzīvniekiem," atceras Horpuns.
Cietumā viņš saskaitīja 72 ieslodzītos, taču varēja dzirdēt, ka ieslodzījumā ir vēl citi cilvēki. "Mēs centāmies viens otru atbalstīt," viņš stāsta. "Dažbrīd nespējām noticēt, ka tas viss patiešām notiek. Šķita, ka no 21.gadsimta esam aizvesti atpakaļ uz 16.gadsimtu."
7.aprīlī Horpunu helikopterā kopā ar trim ukraiņu sievietēm no cita cietuma aizveda uz Krimu, ko Krievija okupēja 2014.gadā. Sievietes stāstīja, ka arī viņas tikušas sistas. Neviens no ieslodzītajiem nezināja, uz kurieni tiek vesti, taču karavīri bieži pieminējuši vārdu "apmaiņa".
Ieslodzītie no Krimas tika ar auto pārvesti uz vietu apmēram 30 kilometru attālumā no Zaporižjas, kur viņiem tika ļauts šķērsot tiltu uz Ukrainas kontrolē esošu teritoriju. Ceļš prasīja divas dienas, un tikai 9.aprīlī viņi nonāca brīvībā.
"Tā ir simtprocentīga patiesība, ka ukraiņu civiliedzīvotāji tiek turēti tur [Krievijā]," norāda Horpuns.
