23 dienas pagrabos un vēl 23 dienas filtrācijas nometnē. Mariupoles iedzīvotāja atklāti par Krievijas armijas zvērībām

Ilustratīvs attēls.

FOTO: Reuters/ScanPix

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un citas augstākās amatpersonas kā arī ārvalstu mediji kopš pirmajām kara dienām ziņo, ka Krievijas armija organizē ukraiņu masveida piespiedu deportācijas uz Krieviju. Notiekošajam joprojām ir maz pierādījumu. Bet cilvēku liecību skaits, kuri piedzīvojuši izvešanas, ievietošanu filtrācijas nometnēs un transportēšanu dziļāk Krievijas teritorijā, ar katru dienu kļūst lielāks, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga" (NP).

Lielākā daļa no viņiem baidās publiski stāstīt par pieredzēto. NP izdevās satikt Mariupoles iedzīvotāju, kura 23 dienas slēpusies pagrabos un 23 dienas pratināta Krievijā filtrācijas nometnēs. Šo piektdien viņai izdevās izkļūt no Krievijas un atbēgt uz Latviju.

TV3 žurnālists Jānis Krēvics stāsta: "Ukraiņi ziņo, ka Krievijas armija organizē filtrācijas nometnes. Tajās cilvēkus izšķiro un daļu deportē uz Krieviju. Ukrainas iestādes vēsta par gandrīz pusmiljonu cilvēku, kas piespiedu kārtā izvesti. Arī daudz bērnu. Krievija šonedēļ atklāja - izvests ir miljons. Bet visi braukuši labprātīgi. Un par filtrāciju nevarot būt ne runas."

23 dienas pagrabā un 23 dienas filtrācijas nometnēs. Tāda ir Oļenas pieredze. Līdz 24.februārim viņa dzīvoja un strādāja Mariupolē. Bija juriste lielā loģistikas kompānijā. Kā viņa saka - dzīvē nekā netrūka. Viena audzināja deviņus gadus veco meitu.

"24.februārī, kad sākās bombardēšanas un vēl bija sakari ar ārpasauli, es rakstīju saviem draugiem Polijā, Francijā - rakstīju visiem, ka mēs neprasām sevi “atbrīvot”. Tā nav atbrīvošanas operācija. Nododiet visiem, kliedziet visur. Tas ir karš. Pret mums. Krievijas armija ir atnākusi mūs nogalināt. Tik vienkārši," stāsta Oļena.

Kad sākās uzbrukums Mariupolei, Oļena kopā ar mammu, vecmāmiņu un meitu slēpās dzīvoklī. 5 dienas dzīvoja gaitenī, lai gadījumā, ja ēka bruktu, šaurā gaiteņa sienas varbūt palīdzētu izdzīvot. Aiznagloja logus ar dēļiem un piestūma tiem priekšā skapjus, lai pasargātos no sprādzienu šķembām un stiklu lauskām. Eksplozijas kļuva aizvien biežākas un spēcīgākas, blakus mājā trāpīja 2 raķetes, un ģimene kopā ar vēl vairāk nekā 40 vietējiem paslēpās pagrabā. Tur nodzīvoja 23 dienas.

23 dienā sprādzienu troksnis pierima. Ielās parādījās pašpasludinātās Doņeckas republikas armijnieki. Bija sākusies pilsētas "attīrīšana". Kā noskaidrojās vēlāk - tas nozīmēja iedzīvotāju piespiedu izvešanu. Sākumā uz Doņecku. Tad Krieviju.

Oļena stāsta: "Mūsu uzvārdus pierakstīja. Teica, ka tas ir humānās palīdzības saņemšanai. Tieši krievi atnāca. Pēc tam pie mums pagrabā jau atnāca čečenu kaujinieki. Mums teica: "Savāciet visu. Jūs evakuēs. Notiks pilsētas attīrīšana." Iespējas izvēlēties nebija. "Jūs varat sataisīties un iet. Pēc divām dienām jūs varēsiet atgriezties pilsētā." 

Vairāki cilvēki, kuri bija kopā ar mums pagrabā, patiešām noticēja, ka varēs pēc divām dienām atgriezties, un pat mantas līdzi neņēma. Mēs skrējām pa ielām, mūs veda DTR virzienā. Gājām kājām. Nezinu… Tajā brīdī man pazuda laika izjūta.

Pēc tam mūs izveda uz pierobežas ciematu, kas no Mariupoles ir aptuveni 15 kilometru attālumā. Nezinu. Neorientējos. No tā kontrolpunkta mūs savāca autobuss un tur aizveda. Mūs ievietoja skolā. Tā saucamajā filtrācijas nometnē. Mūs neizlaida, jo mums nebija atļauts vieniem pašiem staigāt. Tieši tā, kā mūs pēc viņu teiktā atveda - “organizētajā evakuācijā”, tieši tāpat mums organizēti bija jāveic filtrācija un organizēti mūs bija jānogādā izmitināšanas vietās Krievijas teritorijā."

Vairākkārt kaujinieki pārbaudījuši Oļenas telefonu. Pratināšanas notikušas pat vairākas reizes dienā.

"Vai jūs tiešām varat iebraukt Krievijā, vai jūs neesat bīstams, vai jums nav saistība ar nacistu un neonacistu formējumiem un tā tālāk. Kāpēc esmu pierakstījusies Ukrainas nacionālās gvardes mājas lapā, kāpēc Facebook sekoju prezidentam Zelenskim, kāpēc lasāt bataljona “AZOV” Telegram kanālu. Mums noņēma pirkstu nospiedumus, fotografēja. Morālais spiediens bija tik smags, jo, ja es būtu viena, tas būtu citādāk. Kad tev ir blakus meitiņa un tu saproti, ja es te sadusmošos, es varu bez vēsts pazust, kas būs ar viņu. Tāpēc sēdējām un klusējām," raidījumam stāsta Oļena.

Tālāk ar vairākiem autobusiem visi izvesti uz Krievijas pierobežu, kur robežsargi sarīkojuši vēl vienu pratināšanu, un pēc tam nogādāti Taganrogas pilsētas sporta zālē. Dažas dienas vēlāk visi sadzīti dzelzceļa stacijā un karavīru stingrā pavadībā divarpus dienas vesti uz Tatarstānas republiku Kazaņu. Neviens no šī piespiedu ceļojuma nav atteicies.

"Pēc tā visa stresa, apšaudēm, pagrabiem, filtrācijas kaut vai izelpot un padomāt laiku nedeva. Un tu saproti, ka nav iespējas nebraukt kaut kur. Jo palikt Taganrogā? Nav ne mobilo sakaru, kontā nav naudas, nav skaidrās naudas, tāpēc bija pieņemts lēmums, ka brauksim. Neviens neatteicās. Jo cilvēki negaidīja, nebija gatavi tam, ka viņus izvedīs un vienkārši atstās," tā Oļena.

Kazaņā atkal notikušas pratināšanas. Šoreiz jau Krievijas izmeklētāji centušies piespiest visus ukraiņus parakstīties zem it kā viņu sniegtām liecībām par to, ka Ukrainas teritorijā cietuši no vietējiem karavīriem.

"Mēs vienu reizi centāmies no šīs pratināšanas izvairīties - ka negribam. Bet nākamajā dienā mūs atkal pēc saraksta pārbaudīja, lai katram būtu atzīme, ka šī pratināšana notikusi un jūs esat atzīts par cietušo, kurš bēg no ļaunajiem Ukrainas valdībā," saka Oļena.

Oļena ar Krievijā dzīvojošu attālu radinieku palīdzību saņēmusi naudu, izdevies no nometnes izkļūt un aizbraukt līdz Maskavai. Tad sazinājusies ar vairākiem brīvprātīgajiem Eiropā, kuri organizē Krievijā nokļuvušo ukraiņu atgriešanos. Viņi sagādājuši naudu transportam līdz Latvijas-Krievijas robežai. Un palaimējies, ka Grebņevas robežpunktā Krievijas robežsargi ļāvuši viņām kājām ienākt Latvijā. Tālāk kopā ar vēl vairākiem bēgļiem speciāli organizētā autobusā atvestas uz Rīgu.

Ukraiņiem izkļūt no Krievijas palīdz daudzi vietējie brīvprātīgie, kuru identitātes drošības apsvērumu dēļ tiek rūpīgi slēptas. Šīs glābšanas operācijas palīdz rīkot desmitiem nevalstisko organizāciju visā Eiropā. Mēs sazinājāmies ar kādu skolotāju, kura dzīvo Londonā, bet šobrīd visu savu laiku velta, lai palīdzētu ukraiņiem nodrošināt transportu, noīrēt apmešanās vietas.

Svetlana Vodolzska, brīvprātīgā ukraiņu bēgļu koordinatore:

Kā tas notiek. Pie kāda no pagrabiem, kur slēpās cilvēki, piebrauca autobuss, un visus cilvēkus lūdza iekāpt autobusā. Tas varēja būt ukraiņu autobuss. Tā izlauzās. Un veda Ukrainas teritorijā. Ar šiem bēgļiem viss skaidrs - viņiem ļoti paveicās. Viņi palika Ukrainā. Tie varēja būt Krievijas autobusi, kas veda Azovas, Doņeckas virzienā un tā tālāk. Šajos autobusos cilvēki uzzināja, ka tie ir Krievijas autobusi, tikai “post factum”. No vienas puses - nebija tā, ka sasietu rokas un ar spēku sēdinātu autobusā. Mums vismaz neviens to nav stāstījis. No otras puses - teikt, ka cilvēki brauca brīvprātīgi, viņiem paziņoja, ka jūs braucat uz Krieviju un, lūdzu, sēdieties labprātīgi autobusā - tas arī nenotika.

Brīvprātīgie ukraiņu bēgļu koordinatori "Nekā personīga" apstiprina, ka tuvākajā laikā sagaidāms būtisks ukraiņu bēgļu pieplūdums Igaunijas un Latvijas pierobežā. Tāpēc Baltijas valstu atbildīgajiem dienestiem jāgatavojas palīdzēt organizēt bēgļu transportu. Sagādāt īslaicīgās uzturēšanās vietas robežas teritorijā. Kā saka Ukrainā bāzētās cilvēktiesību organizācijas pārstāve, viņi turpina vākt pierādījumus un liecības par ukraiņu piedzīvotajām deportācijām un filtrācijas nometnēm. 

Pirms pusotra mēneša 15. martā Latvijas Valsts drošības dienests sāka kriminālprocesu par Krievijas bruņoto spēku īstenotajiem kara noziegumiem, noziegumiem pret mieru un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā. Izveidota vairāk nekā 20 izmeklēju grupa, kur darbojas drošības dienests, Valsts policija, robežsardze. Un procesu uzrauga viena prokurore. 

Policija un robežsardze par izmeklēšanas sekmēm NP stāstīt atteicās. Ir pagājušas jau 48 dienas, un NP zināms, ka procesā nopratināti tikai 10 ukraiņi, kuri ieradušies Latvijā.

Valsts drošības dienests un kriminālprocesu uzraugošā prokurore skaidro, ka ukraiņiem bēgļu centrā tiekot izdalīti bukleti ar mudinājumiem sniegt liecības. Bet prokurore piekrīt, ka izmeklētāji varētu būt aktīvāki. Nekā personīga noskaidroja, ka policija un robežsardze nav koordinējusi savu darbu ar nevalstiskajām organizācijām, lai ar viņu palīdzību uzrunātu Latvijā dzīvojošos ukraiņus. Lai koordinēti organizētu šo noziegumu faktu vākšanu, ir izveidota starptautiska izmeklētāju grupa, ko koordinē Lietuva. Latvija tai joprojām nav pievienojusies. 

Oļena: "Pirms dažām dienām mana meitiņa tīrīja zobus un viesnīcā aizcirtās durvis. Kāds aizcirta durvis. Viņa tā ieķērās manā rokā… Vienkārši tīrīja zobus, aizcirtās durvis, un ieķērās manā rokā ar neticamu spēku. “Mammu, kas tas bija?”

Kad lidoja helikopteri… Mēs bijām Krievijā Kazaņā, un tur bieži lidoja helikopteri. “Mamma…” Viņa pieķeras pie rokas un saka: “Mammu, tā nav lidmašīna?” “Nē, zaķēn, tas ir helikopters. Te blakus ir lidlauks.”

Izgājām pastaigāties pa Kazaņu, vienkārši pa parku gājām ar viņu. Teicu: “Zaķēn, laiks ir labs, iesim pastaigāsimies.” Nevar visu laiku sēdēt numuriņā. Jāsaņem sevi rokās un kaut vai ar bērnu pastaigāties pa laukumiņu. Un es saprotu - spīd saule, un citi bērni braukā ar skrejriteņiem, skrituļslidām. Manam bērnam nekā no tā vairs nav. Viņai mājās bija viss. Ritenis, skrejritenis, skrituļslidas. Viņai bija viss. Tik aktīva… tagad viņai ir tikai divas džinsas, divi džemperi. Viss, kas viņai palicis. Un divi viņas mīļākie blociņi.

Kā sākt šo visu dzīvi no jauna, es nezinu. Piedodiet. Es neprasīju man visu to atņemt. Neprasīju mani “atbrīvot” no tā visa. Ja es būtu gribējusi dzīvot Krievijā, es būtu tur aizbraukusi. Viss, piedodiet."

Bet lai arī mūsu izmeklētājiem darbs, uzrunājot Latvijā patvērušos ukraiņus, nav izdevies pārāk aktīvs, NP aicina visus, kuri uzņēmuši savās mājās cilvēkus no Ukrainas, arī nevalstiskās organizācijas un brīvprātīgos palīgus, - centieties pārliecināt viņus, ka pieredzētās šausmas ir nepieciešams dokumentēt, foto un video liecības saglabāt. Un palīdziet šo informāciju nodot Latvijas izmeklētājiem. Lai tad, kad kara noziedznieku Putinu un citus slepkavas tiesās, pierādījumu skaits būtu pārliecinošs.

Krievijas bruņoto spēku īstenoto noziegumu aculiecinieki aicināti pieteikties VDD, rakstot uz Ukraina@vdd.gov.lv vai zvanot uz diennakts tālruni 67208964 un norādot savu kontaktinformāciju. Tāpat liecības sniegšanai var pieteikties, vēršoties robežsardzē vai bēgļu atbalsta centros.

VIDEO: "Nekā personīga" sižets

Aktuālākās ziņas