Armijas degvielas bāzes iznīcināšana Ukrainai ir militārs panākums. Brjanska agresora bruņoto spēku apgādē ir loģistikas centrs. Pēc sprādzieniem netiek ziņots par civiliedzīvotāju upuriem. Iespējams ukraiņi uzbrukumos neatzīstas, tādēļ, ka tad Ukrainai būtu jāievieš karastāvoklis, kas juridiski sarežģītu munīcijas piegādes un finanšu palīdzību.
Cauruļvada "Družba" spridzināšanai militāra efekta nebūs. Tam drīzāk ir simboliska nozīme.
"Družba" nogādā jēlnaftu un dīzeļdegvielu Baltkrievijā, Polijā un Vācijā. Cauruļvada galā esošā "Švedas" degvielas rūpnīca pieder Krievijas valsts uzņēmumam "Rosneft" un tā tiek apgādāta caur "Družbu". Šī rūpnīca ir vienīgais iemesls, kādēļ Vācija vēl līdz šai nedēļai iebilda pret krievu naftas importa aizliegumu, paziņojis Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks. Plāns ir krievu rūpnīcu nacionalizēt, naftu tai piegādāt no Polijas ostas Gdaņskas.
"Družba" ir vairāki blakus esoši naftas un naftas produktu vadi. Atsevišķs atzars ved uz Mažeiķiem un Ventspili. Latvijā jēlnafta pārstāja plūst jau 2003. gadā, uz Mažeiķiem - trīs gadus vēlāk. Taču dīzeļdegvielas piegādes turpinās.
Latvijas teritorijā naftas un dīzeļdegvielas cauruļvadi šķērso 340 kilometrus. 25. aprīļa ugunsgrēks Brjanskā uz dienu apturēja degvielas plūsmu cauruļvadā. Ietekme uz Latvijas tirgu un pat tranzītu tam gan ir niecīga. Pretstatā pirms vairākiem gadiem ierastajai 5 - 6 miljonu tonnu jaudai, tagad Ventspilī pa cauruļvadu nonāk desmitiem reižu mazāk.
Pērn plūsmas apstājās arī dīzeļdegvielas cauruļvadā. Neoficiāli "Nekā personīga" zināms, ka piegāžu pārtraukums bija saistīts ar neskaidrībām par sankcijām, kas ieviestas pret Baltkrieviju. Degviela pa cauruļvadu Latvijā nonāk no Baltkrievijas teritorijas, lai gan tā ražota Krievijas rūpnīcās. Šogad cauruļvada īpašnieks "Latrostrans" saņēma zaļo gaismu darbu turpināt.
