Raidījums: Rīgas domes ierēdņu nemākulības dēļ aizkavējies Ģertrūdes ielas remonts

Būvlaukums bez strādniekiem, uzlauzts bruģis, smiltis un putekļi. Labi iecerētā Ģertrūdes ielas pārbūve tās iedzīvotājiem un biznesam ir izvērtusies par garām mocībām, kam galu vēl neredz.

Zemes iegruvumi un bruģī ielūzušas automašīnas 2020.gada vasarā liecināja par to, ka Ģertrūdes ielai nepieciešams nopietns remonts. Tā gada rudenī pie varas nāca jaunie Rīgas domes deputāti, kas vēlēšanās solīja pilsētu padarīt zaļāku, omulīgāku un ērtāku tās iedzīvotājiem.

Ģertrūdes iela likās ideāls projekts, ar ko sākt. Piedurknes atrotīja arī par ielām atbildīgais Rīgas domes Satiksmes departaments un solīja pirmos rezultātus jau gada laikā.

Plāns bija, ka 2021.gada sākumā ir gatavi projekti, vasarā caurules nomaina Rīgas Siltums un Rīgas ūdens un pēc tam uzreiz departamenta izraudzīts būvnieks ielu nobruģē un labiekārto.

Kolektīvi izstrādātajā ielas iekārtošanas projektā sazīmēja daudz koku, neērto bruģi vietām aizstāja ar līdzenākām granīta plāksnēm, ieplānoja no auto brīvu laukumu baznīcas priekšā.

Pirmais trieciens bija Nacionālā Kultūras mantojumu pārvaldes iebildumi. Ģertrūdes iela ir īpaša vēsturiska pērle, tās ainavu tik dramatiski mainīt nedrīkst.

"Man ir jāuzsver, ka Ģertrūdes iela, par kuru mēs runājam, atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā, kas ir pilsētbūvniecības piemineklis valsts nozīmes un arī UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Jāatzīmē, ka Rīgas vēsturiskajā centrā Ģertrūdes iela ir viena no nozīmīgākajām vēsturiskajām maģistrālēm un ja ir runa par tās labiekārtojumu, tad protams, ka Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde ir pievērsusi īpašu uzmanību veidam, kā tiek šis labiekārtojums risināts," skaidro Nacionālā Kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja Anna Ancāne.

Mantojuma pārvalde neļauj mainīt vēsturisko bruģi pret līdzenāku segumu, neļauj izlīdzināt bruģi baznīcas durvju priekšā, neļauj stādīt baznīcas tuvumā kokus un izvietot betona dobes, lai “mierinātu” satiksmi. Dusmīga par pārvaldes nepiekāpību un ilgo domāšanu ir arhitekte Helēna Gūtmane.

"Nav iespējams izveidot kvalitatīvu publisku ārtelpu baznīcas priekšā, vienkārši nav iespējams, tikai ar zīmēm, nemainot segumus pēc mūsu projekta un neizvietojot labiekārtojuma elementus, proti, augu konteinerus ar kokiem, diemžēl risinājums ir nepilnīgs var teikt ka praktiski nekas netiks mainīts, ja tiks īstenots tas risinājums, par kuriem, kurus mēs bijām spiesti parakstīt, tai skaitā arī es," saka Gūtmane.

Diskusijas, ko drīkst un ko ne vēsturiskajā centrā, projektu ievilka. Seguma nomaiņas un labiekārtošanas projekts, ko Satiksmes departaments gaidīja pagājušajā vasarā, bija gatavs tikai šā gada janvārī. Aizkavējās arī siltumtrases un ūdensvada nomaiņa. Celtnieki ielu raka visu ziemu, bet februārī darbi noklusa.

Patlaban labiekārtotas ielas vietā ir pamests būvlaukums. No tā cieš daudzās kafejnīcas un veikali.

"Viens ir tas, ka cilvēki mazāk nāk iekšā, jo vienkārši par šo ielu tik daudz negrib pārvietoties. Otrs ir tas, kad arī protams, šausmīgā netīrība, jo visi putekļi nāk iekšā un tas arī bojā preci. Teiksim, vāzes visas ir ar putekļu kārtu, tas mums arī pašiem uzliek papildus slogu. Galvenais tas, ka cilvēki šeit mazāk staigā. Mūs ļoti, ļoti ietekmē tas, ka nevar šeit novietot automašīnas," saka Salona “Lakstos” pārstāve Līga Rēķe Madalāne.

Uzņēmējus tracināja laika un resursu šķiešana remontdarbu laikā, kad vienā vietā bedre tika rakta trīs un pat vairāk reizes. Taču īpaši sašutuši viņi ir par to, ka nu jau divus mēnešus uz ielas vispār nekas nenotiek. Katra diena biznesam nes zaudējumus. Atsevišķiem uzņēmumiem apgrozījums krities pat par trešdaļu.

Namu apsaimniekotājs Mārtiņš Ķīsis vērsās pašvaldībā ar pretenziju, ka haotiskie būvdarbi, satiksmes ierobežojumi un vilcināšanās rada zaudējumus. Turklāt neviens nezina, kad darbus plānots pabeigt un kādi vēl ierobežojumi sagaidāmi.

Tagad uzņēmējs ir nolīdzis advokātu, lai sarēķinātu zaudējumus un pieprasītu kompensāciju no pašvaldības.

Rīgas domes Satiksmes departamentā Ģertrūdes ielas pārbūves procesa laikā nomainījās vadītājs. Pirms gada Vitāliju Reinbahu atstādināja aizdomās par fiktīvu nodarbināšanu un pašvaldības mantas izšķērdēšanu. Viņa vietā stājās un projekta vadīšanu pārņēma Jānis Vaivods. Viņš skaidro, ka visiem kavējumiem ir objektīvi iemesli un ierēdņi nav vainīgi ieilgušā remonta neērtībās. Pie vainas esot sarežģītais projektu saskaņošanas process.

Nekā personīga zināms, ka patiesībā projektēšana ievilkusies, jo Satiksmes departaments nav noteicis atbildīgo par lietus kanalizāciju. Vienošanās par to prasījusi divus mēnešus.

Komunikāciju nomaiņas aizkavēšanās izraisījusi nelāgo situāciju, ka no februāra, kad “Rīgas ūdens” ieraka pēdējās caurules, iela ir pa pusei uzrakta, nosprostota ar smilšu un bruģakmens kaudzēm. Departaments komunālajam uzņēmumam neprasīja atlikt bruģi vietā, jo bija domāts, ka tūliņ sāksies seguma kapitālais remonts visā ielā. Rakumu aizbruģēšana tad būtu lieka resursu tērēšana. Taču seguma nomaiņa ir aizkavējusies, jo konkursā nepieteicās neviens būvnieks.

Ideālā gadījumā līdz rudenim Ģertrūdes ielas posms no Barona ielas līdz Brīvības ielai būs sakārtots. Ja konkursu dalībnieki nepārsūdzēs rezultātus. Rīgas saimnieks Mārtiņš Staķis projekta kavēšanos uzskata par attaisnojamu. Šķēršļus pilsētas sakārtošanai radot nevis vāja pilsētas pārvaldība, bet sarežģītie būvēšanas noteikumi.

"Par Ģertrūdes ielu man divas lietas sakāmas. Pirmā ir tā, ka ir skaidrs, ka tie projekti, kur šobrīd iet atsevišķi projektēšana un atsevišķi būvniecība, vienkārši sastopas ar reālām problēmām. Tāpēc projekts un būvniecības ir jāliek kopā. Bet tā otra lieta, par ko gan es esmu dusmīgs, ir nu labi - es saprotu, ka šobrīd nepiesakās pie konkursiem būvnieki, tāda diemžēl ir realitāte. Bet ielu savest kārtībā var, bet to sāka darīt tikai pagājušo ceturtdien, pēc mana tieša rīkojuma. Nu ja darbiniekiem šķiet, ka kaut ko vajag darīt tikai kad mērs uz to ir norādījis, nu tad ka teikt uz augstiem amatiem šeit cerēt nevajadzētu," saka Staķis.

VIDEO: "Nekā personīga" sižets