T, 30.11.2022.

Jauno doktorantūras modeli un akadēmiskās karjeras ietvara modeli plāno ieviest līdz 2026. gadam

LETA
Jauno doktorantūras modeli un akadēmiskās karjeras ietvara modeli plāno ieviest līdz 2026. gadam
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Chinnapong/shutterstock.com

Jauno doktorantūras modeli un akadēmiskās karjeras ietvara modeli plānots ieviest līdz 2026. gadam, ceturtdien konferencē "Virzība uz jaunu akadēmiskās karjeras ietvaru Latvijā: sasniegt izcilību, nodrošināt profesionālo izaugsmi un labu cilvēkresursu pārvaldību" sacīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Līga Lejiņa.

Pēc viņas paustā, starptautiski konkurētspējīgā pētniecībā balstītās augstākās izglītības, izcilības pētniecībā, jaunu zināšanu un inovāciju radīšanas būtiskākais stūrakmens augstākās izglītības un zinātnes cilvēkresursu stiprināšanā un atjaunošanā.

Viņa norādīja, ka 2018.gadā Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm, bija zemākais doktora grādu ieguvēju skaits uz 10 000 iedzīvotājiem. Tā iemesla dēļ izglītības sistēma nevar nodrošināt akadēmiskā un zinātniskā personāla atjaunotni, kā arī nevar nodrošināt uzņēmējdarbības sektoram nepieciešamo cilvēku bāzi inovācijā, kas esot būtisks risks cilvēkresursu atjaunotnei pētniecībā. Attiecīgi, lai uzlabotu izglītības sistēmu, 2020.gadā IZM sāka darbu pie jaunā doktorantūras modeļa ieviešanas.

Paredzēts, ka jaunais doktorantūras modelis sekmēs ciešāku doktorantūras studiju programmu sasaisti ar pētniecību un nodrošinās, ka doktorantam ir garantēti konkurētspējīgi ienākumi doktorantūras laikā. Tāpat paredzēts, ka, ieviešot noteiktus kritērijus un jaunas procedūras, modelis būtiski paaugstinās doktorantūras kvalitāti, lai tā atbilstu labai starptautiskai praksei, tostarp Zalcburgas principiem un rekomendācijām un Florences principiem, īstenojot profesionālās doktorantūras programmas mākslās.

Lejiņa norādīja, ka jaunais doktorantūras modelis nodrošinās arī nepieciešamos cilvēkresursus ar atbalstošas kapacitātes pētniecības un inovācijas spējām Latvijas augstākajā izglītībā, zinātnē un uzņēmējdarbībā.

Patlaban pāreja uz modeli notiek ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu, iesaistoties 341 doktorantam, no kuriem 120 doktorantiem, pēc grāda iegūšanas, sešu mēnešu laikā ir jāturpina sadarbība ar augstskolu. Papildus ir plānota 30 akadēmiskā personāla piesaiste.

Pilnveidotos grozījumus likumprojektā plānots iesniegt izskatīšanai valdībā līdz jūlijam.

Savukārt jaunā akadēmiskā karjeras ietvara virsmērķis ir veicināt augstākās izglītības un zinātnes jomas sadarbību, tostarp atvieglot akadēmiskā personāla mobilitāti starp abām jomām, uzlabojot augstākās izglītības un zinātnes jomas darbības rezultātus, skaidroja Lejiņa.

Tāpat paredzēts, ka jaunais ietvars aptvers akadēmiskā personāla, kā arī akadēmiskajos amatos nodarbinātos zinātnisko darbinieku piesaistes un atlases procesu, nodarbinātības, tostarp snieguma motivēšanas un atalgošanas nosacījumus, kā arī novērtēšanas un amatā paaugstināšanas kritēriju sistēmu.

Vienlaikus akadēmiskās karjeras ietvars risinās arī jautājumus, kas saistīti ar akadēmiskā personāla pensionēšanos, pazemināšanu amatā vai atstādināšanu, un to ir plānots ieviest gan augstskolās, gan zinātniskajos institūtos, attiecinot uz gan uz akadēmisko personālu, gan citiem darbiniekiem, kas iesaistīti vai līdzdarbojas studiju un pētniecības darbā.

"Pirmkārt, jaunajam akadēmiskās karjeras ietvaram jāpaaugstina akadēmiskās karjeras pievilcība Latvijā, tādējādi veicinot labāku akadēmiskā personāla un zinātnieku, tostarp ārvalstu, piesaisti darbam Latvijas augstskolās un zinātniskajos institūtos. Otrkārt, tam ir jāspēcina akadēmiskā un zinātniskā personāla kompetence, savstarpējā sadarbība un integrācija pasaules zinātnes norisēs, kā arī jāveicina sadarbība ar dažādu tautsaimniecību nozaru pārstāvjiem inovācijspēju attīstīšanai," skaidroja IZM valsts sekretāre.

Abus modeļus plānots ieviest pakāpeniski, indikatīvi līdz 2026. gada beigām.

Lejiņa atzina, ka, lai īstenotu izglītības sistēmas reformu, patlaban ir apzināti vairāki finansējuma avoti - gan studiju vietas bāzes izmaksu aktualizācija atbilstoši faktiskajām izmaksām, gan zinātnes bāzes finansējuma palielinājums, tostarp akadēmiskajam personālam, pētnieciskajam darbam, kā arī ESF investīcijas.

"Mēs apzināmies, ka dažādām augstskolām un zinātniskajiem institūtiem ir atšķirīgas vajadzības un mēs strādājam pie tā, lai, īstenojot šo reformu valsts mērogā, katra institūcija spētu ieviest savā specializācijā un attīstībā piemērotākos risinājumus. Tāpat strādājam pie tā, lai nodrošinātu atbilstību valsts noteiktajam akadēmiskās karjeras jaunajam ietvaram un minimālajām prasībām," sacīja Lejiņa.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu