/nginx/o/2022/05/06/14533144t1h65d3.jpg)
Igaunijas Ārlietu ministrija piektdien, 6. maijā, izsauca Krievijas vēstnieku Tallinā un pauda viņam nosodījumu par vēstniecības izplatīto paziņojumu sociālajos tīklos, kurā tā asi uzbruka ārlietu ministrei Evai Marijai Līmetsai, reaģējot uz Igaunijas Drošības policijas (KaPo) lēmumu izraidīt no valsts Krievijas pilsoni, vienu no kustības "Nemirstīgais pulks" organizatoriem Igaunijā Alekseju Jesakovu.
"Krievijas vēstniecības paziņojums bija vāji noformulēta, aizvainojoša propaganda, kurā līdzās aplūkoti divi savstarpēji nesaistīti temati, nesniedzot adekvātu argumentāciju un tādējādi mēģinot aizskarošā kārtā uzbrukt Igaunijas ārlietu ministrei," norādījis ministrijas vicekanclers Merts Volmers.
KaPo trešdien paziņoja, ka drošības apsvērumu dēļ izraida no Igaunijas Jesakovu, nevalstiskās organizācijas "Rossiskije sootečesveņņiki Jevropi" ("Krievijas tautieši Eiropā") valdes locekli, kas daudzus gadus publiski kurinājis starpnacionālo naidu un izplatījis Kremļa propagandas kanālu vēstījumu, attaisnojis Krievijas agresiju Ukrainā un piedalījies kontrabandā Ukrainas austrumos.
Nākamajā dienā Krievijas vēstniecība sociālajos tīklos uzbruka ārlietu ministrei saistībā ar Jesakova izraidīšanu un vienlaikus apšaubīja vārda brīvību Igaunijā.
Tās izplatītajā paziņojumā Līmetsa bija kritizēta par to, ka runājusi par Igaunijas vadošo lomu pasaulē mediju brīvības aizstāvības jomā, atsaukdamās uz organizācijas "Reportieri bez robežām" preses brīvības indeksu, kurā Igaunija ierindojusies ceturtajā vietā, un vienlaikus kritizējusi Krieviju par "patiesības slēpšanu un izkropļošanu, atspoguļojot notikumus Ukrainā".
Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Igaunijā noteikts aizliegums retranslēt vairāk nekā 20 Krievijas propagandas telekanālus un bloķēta virkne tīmekļa vietņu.
Kā apgalvoja vēstniecība, Igaunijā safabricēta krimināllieta pret "Sputnik Media" krievvalodīgā izdevuma galveno redaktori Jeļenu Čeriševu.
"Šo politiskās cenzūras aktu rezultātā vairāk nekā 400 tūkstošiem Igaunijas iedzīvotāju jeb aptuveni trešajai daļai iedzīvotāju kopskaita liegta pieeja objektīvai un patiesai informācijai par notikumiem pasaulē," bija teikts paziņojumā.
Attiecībā uz Jesakova izraidīšanu Krievijas vēstniecība izteica pieņēmumu, ka "viņa vaina, spriežot pēc visa, bijusi vienīgi tā, ka viņam kā Krievijas Federācijas pilsonim piemitusi pārliecība, kas atšķīrusies no agresīvi uzspiestā oficiālā viedokļa, un viņš iedrīkstējies to aizstāvēt".
"Jājautā, kādā veidā šie un daudzi citi fakti savienojami ar to ambiciozo lomu mediju brīvības aizstāvības jomā, ko Igaunijai piedēvē Līmetsas kundze?" - tā savu paziņojumu noslēdza Krievijas vēstniecība Tallinā.
Kā piektdien Krievijas vēstniekam paskaidrojis Ārlietu ministrijas vicekanclers, Igaunija pēc nesen publiskotā pasaules preses brīvības indeksa tiešām ierindojas ceturtajā vietā un valstis, kuras atrodas šīs tabulas lejasgalā, tiešām varētu no Igaunijas daudz mācīties attiecībā uz to, kā nodrošināt preses brīvību un demokrātisku attīstību.
