Eiropas Savienības embargo Krievijas naftai izpostītu ražošanu un sagrautu Maskavas kā pasaules naftas lielvaras pozīcijas, vēsta portāls "Insider".
Tā kā Krievijai ir ierobežotas iespējas uzglabāt nepārdoto naftu, embargo piespiestu samazināt ražošanu. Taču vēl pirms ES trešdien, 4. maijā, ierosināja aizliegumu, Kremlis jau pagājušajā mēnesī brīdināja, ka naftas ieguve šogad varētu samazināties pat par 17 %.
Šomēnes "Rystad Energy" aplēsa, ka līdz 2030. gadam Krievijas naftas ieguve varētu samazināties par 20%, līdz 7,5 miljoniem barelu dienā. "Kpler" vadošais naftas analītiķis Mets Smits prognozēja, ka šāds kritums faktiski varētu notikt gada vai divu laikā pēc embargo ieviešanas.
Turklāt ieguves samazināšana ilgtermiņā kavētu Krievijas spēju izsūknēt naftu, jo ekstrēmi klimatiskie apstākļi naftas ieguves reģionos, piemēram, Sibīrijā, varētu sabojāt urbumus, ja tie ilgstoši nedarbotos.
"Embargo noteikti grauj Krievijas statusu, jo tas ierobežo finansējuma plūsmu uz Krieviju, tādējādi apgrūtinot tās ietekmi ārvalstīs," norādīja ekonomists un Bostonas koledžas dekāns Aleksandars Tomičs.
Pat ja embargo netiks pieņemts, Austrumu bloka dalībvalstis joprojām varētu noteikt aizliegumus katrai valstij atsevišķi, kas radītu ievērojamu spiedienu uz Maskavu, teica Tomičs.
Tomičs norādīja, ka Krievijas globālajam stāvoklim vēl būtiskāk ir tas, kā citas pasaules lielvalstis uztver valstis, kas nav pārtraukušas attiecības ar Maskavu.
"Šobrīd Krievijai, visticamāk, būtu jāmaina režīms, lai atjaunotu uzticību un normalizētu uzņēmējdarbību," teica Tomičs. "Tas, visticamāk, būs ļoti liels izaicinājums."
Valstis jau tagad vilcinās iesaistīties uzņēmējdarbībā ar Maskavu. Kopš kara sākuma Ukrainā ir strauji pieaudzis to Krievijas naftas kravu skaits, kas marķētas ar norādi "nezināms galamērķis", jo piesardzīgie pircēji cenšas izvairīties no saistībām ar valsti, kurai piemērotas sankcijas.
Arī starptautiskie naftas giganti pārtrauc darbību Krievijā, jo ārvalstu investīciju un tehnoloģiju trūkums naftas nozarē, visticamāk, samazina urbšanas aktivitāti, teica "Rystad".
"ES embargo Krievijas energoresursiem neapšaubāmi izkropļotu Krievijas naftas un gāzes nozari, jo Krievijai būtu grūti atrast alternatīvus pircējus visiem tās energoresursiem, un galu galā tā pārtrauktu ražošanu, tādējādi samazinot ieņēmumus, no kuriem ir tik ļoti atkarīga tās ekonomika," teica Smits.
Papildus naftas embargo ES vēlas arī ierobežot Eiropas uzņēmumu iespējas sniegt pakalpojumus Krievijas naftas ieguvei. Tiesību akta projektā norādīts uz aizliegumu tiem, kas piedalās Krievijas naftas transportēšanā vai apdrošināšanā uz jebkuru pasaules valsti, ceturtdien, 5. maijā, ziņoja "Bloomberg".
Tas apgrūtinātu Maskavu pārorientēt piegādes uz jauniem tirgiem, piemēram, Ķīnu un Indiju, kas, visticamāk, ir divas kandidātvalstis, kuras varētu uzņemt daļu no Krievijas liekajiem bareliem.
Eiropas valstu gatavība potenciāli sagraut savu ekonomiku, lai izspiestu Krieviju, pati par sevi ir zīmīga, uzskata TRM juridisko un valdības lietu vadītājs un bijušais ASV Valsts kases darbinieks Ari Redbords.
"Šis ir solis, kas kādreiz bija gandrīz neiedomājams," viņš teica par embargo. "Šīm sankcijām būs būtiska ietekme uz Eiropas ekonomiku, un tas parāda, cik nopietni pasaule vēlas sodīt Krieviju par tās agresiju Ukrainā."