Rosina pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā

"Mūsu valstiskuma pamatā ir latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda. Pāreja uz mācībām tikai latviski palīdzēs vienot Latvijas sabiedrību un nodrošinās ikvienam bērnam vienlīdzīgas iespējas iegūt kvalitatīvu izglītību, būt konkurētspējīgam darba tirgū, kā arī stiprinās Latvijas sabiedrības saliedētību ilgtermiņā," norāda NA vadītājs Raivis Dzintars.

Partijā skaidro, ka pāreja uz mācībām latviski norit jau kopš 2004.gada, ieviešot bilingvālās izglītības modeli un palielinot latviešu valodas īpatsvaru visās izglītības pakāpēs. Kopš 2018.gada norit pakāpeniska pāreja uz mācībām lielākoties latviešu valodā, un 2021./2022.mācību gadā process noslēdzas - pašlaik mazākumtautību pamatskolās valsts valodā norit 50% līdz 80% mācību.

Vidusskolās mācības norit tikai valsts valodā, saglabājot skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus, atzīmēja NA pārstāve.

Partija rosina spert nākamo soli un nodrošināt mācību satura apguvi tikai valsts valodā arī pamatizglītības posmā. NA aicina Ministru kabinetam līdz 1.jūlijam izstrādāt plānu pārejai uz izglītību tikai latviski. Partijas ieskatā līdzšinējās izmaiņas veicinājušas integrācijas procesu, "strādājot kā vienojošs elements un nodrošinot katram Latvijas bērnam līdzvērtīgas iespējas".

Kā ziņots, Saeima marta sākumā noraidīja NA rosinātos grozījumus Izglītības likumā un Augstskolu likumā, kas būtu paredzējuši izglītību tikai latviešu valodā skolās noteikt jau no nākamā mācību gada.

Savukārt valdības koalīcijas partiju vairākums atbalsta pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā īstenot sešu gadu laikā, sākot no 2023./2024.mācību gada.