Krievijas uzbrukums un starptautisko tiesību pārkāpums ir gandrīz bezprecedenta gadījums kopš Otrā pasaules kara beigām, diskusijā "Karš Ukrainā. Taisnīguma atjaunošana un starptautiskās tiesības. Krievijas atbildība" norāda Valsts prezidents Egils Levits.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, valsts pirmā persona norāda, ka Latvija ir kopā ar Ukrainu un sniedz nozīmīgu militāru, politisku un ekonomisku palīdzību. Tāpat Latvija uzņem Ukrainas bēgļu. Levits atzīmē, ka Latvija ir Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts, un tāpēc kā neatkarīga valsts Latvija ir līdzatbildīga par starptautisko tiesību ievērošanu.
Levits uzsver, - ja starptautiskās tiesības netiek ievērotas vai tās zaudētu savu nozīmi, pastāv militāra anarhija, proti, katrs var darīt, ko grib, kā tas bija līdz 1918.gadam, kad pastāvēja valstu tiesības uz karu. Pēc Pirmā pasaules kara radikāli mainījās starptautisko tiesību pamatprincipi - jau 104 gadus valstīm nav tiesību uz karu, bet ir pienākums uzturēt mieru, tādēļ agresīvs karš ir starptautisko tiesību pārkāpums.
Valsts prezidents atzīmē, ka starptautiskās tiesības ir nepilnīgas tajā ziņā, ka atšķirībā no nacionālajām tiesībām starptautiskajās tiesībās ir diezgan vājš mehānisms, kas seko tiesību ievērošanai. Nacionālajās tiesībās Latvijā tiesību pārkāpums izraisa reakciju no tiesībsargājošo organizāciju puses. Pasaulē šāda veida organizācijas nav, un lielā mērā tas, vai starptautiskās tiesības tiek ievērotas vai nē, ir atkarīgs no valstu labās gribas un tā, kā valstis pieprasa cita citai ievērot šīs tiesības. Tāpēc no starptautiskajām tiesībām nevar prasīt to, kas tiek prasīts nacionālajā līmenī.
Viņš norāda, ka Ukraina ir ierosinājusi lietu Starptautiskajā tiesā pret Krieviju par to, ka Krievija ir nepatiesi apsūdzējusi Ukrainu genocīdā, kas ir bijis iemesls, pēc Krievijas apgalvojuma, Krievijas iebrukumam Ukrainā. Pēc Levita paustā, lietai ir spirālveida apgalvojums tādēļ, ka Starptautiskajai tiesai nav jurisdikcijas par agresīva kara uzsākšanu. Starptautiskā tiesa divas nedēļas pēc kara sākuma pieņēma steidzamu lēmumu par to, ka Krievijai šī agresija ir jāpārtrauc. Krievija to nedarīja.
"Varētu jautāt, vai ir vērts šāda veida tiesas procesu veikt. Jā, ir vērts, jo ir jāpasaka, kas ir tiesiski un kas nav, neatkarīgi no tā, vai tas tiek īstenots vai nē. Tas ir tāpat kā mēs teiktu: "Mēs nevaram notvert visus zagļus un tāpēc atceļam krimināllikuma pantu par zādzībām"," pauž prezidents.
Otra iespēja, pēc Valsts prezidenta paustā, ir Starptautiskā krimināltiesa. Atšķirībā no Starptautiskās tiesas Starptautiskā krimināltiesa nodarbojas ar atsevišķu personu noziegumiem. Starptautiskajā krimināltiesā izmeklētājs ir ierosinājis lietu par Krievijas kara noziegumiem Ukrainā, un patlaban notiek izmeklēšana.
Tāpat Levits norāda, ka ES ir noteikusi sankcijas Krievijai par starptautisko tiesību pārkāpšanu, arī ASV un virkne citu valstu: Kanāda; Japāna; Austrālija; Jaunzēlande. Sankcijas ir vērstas pret Krieviju, valsts īpašumiem un līdzekļiem ārvalstīs un režīmam pietuvinātajām personām - oligarhiem.
Valsts pirmā persona uzsver, ka īpašumi un līdzekļi tiek arestēti, bet jautājums paliek par konfiskāciju - vai var iet tālāk, proti, ne tikai arestēt, bet arī konfiscēt. Levits norāda, ka šeit pastāv juridiski argumenti par un pret. Pēc viņa paustā, patlaban notiek arī zināma politiska un sabiedriska diskusija ASV, Kanādā un arī Eiropā. Kanādas parlaments pagājušajā nedēļā pieņēma rezolūciju, kur teikts, ka ir nepieciešams ne tikai arestēt īpašumus, bet arī konfiscēt, kas nozīmē politisku virzību šajā virzienā. ASV gan politiskajā, gan juridiskajā līmenī par šo tiek runāts, bet tas nav aizgājis tik tālu, lai varētu runāt par konfiskācijām. Konfiskāciju gaitā iegūtie līdzekļi varētu tikt nodoti reparāciju maksājumiem Ukrainai.
Levits vērša uzmanību arī uz to, ka patlaban notiek arī politiskas un sabiedriskas diskusijas par speciāla tribunāla izveidošanu, jo Starptautiskajai tiesai Hāgā nav jurisdikcijas par agresīva kara uzsākšanu. Ir vairāki piemēri īpašiem tribunāliem - Dienvidslāvijas tribunāls, kas darbojās 20 gadu, Ruandas un Kambodžas tribunāli. Ir arī izveidots tribunāls vienai specifiskai krimināllietai - Rafika Hariri tribunāls.
"Ir iespējams arī izveidot starptautiskos tribunālus, bet problēma ir tā, ka tos izveido ar ANO Drošības padomes rezolūciju, kas šajā gadījumā nav iespējams. Teorētiski ir iespējama ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija, to var izveidot arī citas organizācijas, piemēram, Eiropas Padome. Ir svarīgi, ka šis specifiskais gadījums tiek izmeklēts, un tam seko spriedums," norāda prezidents.
Kā pēdējo iespēju Levits minēja nacionālo izmeklēšanu. Viņš skaidro, ka arī nacionālajā jurisdikcijā ir starptautiski noziegumi, un katra valsts var izmeklēt starptautiskus noziegumus, kas notiek ārpus šīs valsts robežām, atrodot un pratinot lieciniekus, mēģinot noskaidrot vainīgos.
Pēc prezidenta paustā, ir vesela virkne iespēju, kādā veidā šī atbildība var tikt īstenota. Viņš uzsvēra, ja galvenie atbildīgie nevar tikt nosēdināti uz apsūdzēto sola, tas nenozīmē, ka šiem procesiem nav nozīmes. Prezidents uzsvēra, ka tiem ir nozīme, lai noturētu starptautisko tiesību standartu.
