Politologs atzīmēja, ka no komunikācijas viedokļa iedarbīgāks bija pasākums Rīgas pils Svētā Gara tornī, kur tika pacelti Latvijas, Ukrainas un Eiropas Savienības karogi. Turklāt ceremonijā piedalījās Valsts prezidents Egils Levits, Ukrainas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko un Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).
Viņa ieskatā, maz ticams, ka tā latviešu daļa, kas uz 9. maiju skatās ar zināmu iecietību, vai arī viņiem ir radinieki, kas karojuši vai krituši PSRS Josifa Staļina armijas pusē, paskatījās uz 9. maiju citādāk.
Pēc Skudras paustā, Rīgas domes rīcība ar puķu nolicējiem un kara šausmu un posta attēlu pārcelšana aiz barjerām, kā arī ar Latvijas un Ukrainas karogu izvietošana pieminekļa Pārdaugavā pakājē, "skaidri un gaiši norādīja" uz atšķirīgajiem skatījumiem uz 9. maiju.
"Skaidrs, ka Latvijā ir tā dēvētā klusējošā Kremļa piektā kolonna, kura nekādās aktivitātēs sevi neizpauž.
9. maija svinības ir bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova (S) veidota tradīcija, un bija politiķi, kas aicināja cilvēkus nest ziedus. Domāju, ka cilvēki to darīja nevis tāpēc, ka viņi ir Latvijas ienaidnieki. Drīzāk tam bija personiski motīvi, kas saistīti ar ģimenes vēsturi, ne kaut kādiem politiskiem notikumiem. Viņi nesaskata periodā no 1941. līdz 1945. gadam neko no okupācijas," sacīja politologs.