/nginx/o/2022/03/14/14425103t1h98e4.jpg)
Ukrainas pieredze un jauno tehnoloģiju attīstība ir parādījusi, cik svarīgi ir turpināt intensīvi strādāt pie kiberdrošības veicināšanas valsts pārvaldē, kā arī būtiskākajos tautsaimniecības uzņēmumos, sacīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Ministru kabinetā otrdien, 10. maijā, izskatīts informatīvais ziņojums par "Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2019.-2022. gadam", vērtējot tajā noteikto darbības virzienu izpildi.
"Lielākoties darbību virzieni ir izpildīti veiksmīgi. Stratēģijas uzdevumi tika veidoti, iesaistot lielu skaitu valsts iestāžu, kuru kiberdrošības standarti ir kritiski nozīmīgi valsts aizsardzības nodrošināšanai. Plašā sadarbība veicināja visaptverošas pieejas veidošanu, kas arī atspoguļojas kiberdrošības stratēģijas darbības virzienos un uzdevumos," stratēģijā noteikto darbības virzienu izpildi skaidrojis ministrs.
"Latvijas kiberdrošības stratēģijā 2019.-2022. gadam" bija noteikti pieci darbības virzieni: kiberdrošības veicināšana; digitālās drošības risku mazināšana, IKT izturētspējas, sabiedrībai kritiski svarīgu IKT un pakalpojumu nodrošināšanas stiprināšana; sabiedrības izpratne, izglītība un pētniecība; starptautiskā sadarbība un tiesiskums kibertelpā un kibernoziedzības mazināšana.
Tālākais uzdevums ir izstrādāt nākamo kiberdrošības stratēģiju, iekļaujot aktuālākās kiberdrošības tendences un nosakot jaunus uzdevumus. Jauno "Latvijas kiberdrošības stratēģiju 2023.-2026. gadam" ir plānots iesniegt Ministru kabinetā līdz šā gada beigām.
Papildus daudzi uzdevumi, kas tika noteikti 2019.-2022. gada stratēģijā, tiks saglabāti, ņemot vērā to pastāvīgo raksturu. Aizsardzības ministrijas ieskatā, svarīgi ir turpināt uzlabot kiberdrošības pārvaldības modeli Latvijā - piesaistīt kvalificētu personālu, uzlabot uzraudzības funkcijas realizēšanu, stiprināt kiberincidentu reaģēšanas spējas.
Kiberdrošības stratēģija ir pārvaldes dokuments, kas tiek veidots ik pa četriem gadiem.
