Šis bērns ir Dieva sūtīts eņģelis. Izvarotās Ukrainas sievietes Polijā saskaras ar skarbo realitāti

Pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā Miroslava Marčenko privātā Kijivas slimnīcā strādāja par ginekoloģi. Nākamajā dienā vienai no viņas pacientēm bija paredzēts veikt abortu, jo pārbaudes liecināja, ka bērns, visticamāk, piedzims ar Dauna slimību.

Bēgot no kara, Marčenko un viņas paciente pameta Ukrainu un devās uz Poliju, kur aborti augļa anomāliju vai eigēnisku iemeslu dēļ ir nelikumīgi.

Pacientes sacīto atceras Marčenko:

"Viņa man zvanīja un sacīja: "Ak mans dievs, es nezinu, ko darīt, jo laiks iet uz beigām un grūtniecība rit uz priekšu, bet es nevēlos audzināt šo bērnu, jo ir karš un es to nespēšu izdarīt.""

Tā bija pirmā reize, kad ginekoloģe saprata Polijas abortu likumu ietekmi uz sieviešu dzīvi. Kopš kara sākuma februārī vairāk nekā divi miljoni ukraiņu bēgļu ir raduši patvērumu Polijā. Lielākā daļa no viņiem ir sievietes ar bērniem. Lai gan Polijai un Ukrainai ir kopīga robeža, līdzīga kultūra un vēsture, taču situācija ar sieviešu pieeju abortam ir pilnīgi atšķirīga.

Pēc likuma Ukrainā abortu veic pirmajās 12 grūtniecības nedēļās, kontracepcijas līdzekļus pārdod bez receptes un kontracepcijas avārijas tabletes ir viegli pieejamas. Turpretī Polijā aborti ir gandrīz pilnībā aizliegti un kontracepcijas līdzekļu pieejamība tiek vērtēta kā vissliktākā Eiropā, liecina Eiropas Parlamenta forums. Daudzi ārsti ētisku apsvērumu dēļ atsakās izrakstīt avārijas kontracepciju vai pat kontracepcijas spirāles, apgalvojot, ka tās līdzinās abortam.

Ukrainiete Oksana Ļitviņenko, reproduktīvo tiesību aktīviste, kura Polijā dzīvo 16 gadus, kopš kara sākuma bēgļiem palīdzējusi to pieņemšanas punktos. Viņa stāsta, ka dažas ukrainietes, šķērsojot robežu, neapjauš, ka, iebraucot Polijā, viņu tiesības uz abortu izzūd.

Oksana stāsta:

"[Ukraiņu bēgļi, šķērsojot robežu] ir pilnībā nesagatavoti šejienes situācijai, viņi nepārzina likumus. Pat ja kāda ir kaut kur lasījusi rakstu par abortiem Polijā, [daudzas] joprojām domā: "Labi, tātad viņi neveic abortu pēc pieprasījuma, bet, ja aborta veikšanai ir labs iemesls, tad viņi to izdarīs.""

"Situācija ir sarežģīta, jo nevēlies šīs sievietes traumatizēt vēlreiz pēc tam, kad viņas ir priecīgas, ka nokļuvušas drošībā. Tas nešķiet pareizais brīdis, lai pateiktu viņām patiesību."

"Ja sieviete, kurai ir nepieciešams aborts, šķērso robežu, tad tas tiešām ir atkarīgs no cilvēka, kuru viņa pa ceļam satiek," skaidro Oksana.

"Ja šis cilvēks ir progresīvs feminists, tad viņš spēs sievietes iepazīstināt ar pareizajiem cilvēkiem. Bet, ja tas ir kāds nepazīstams cilvēks vai reliģiozs, tad nav cerību. Viņiem būs vienalga vai arī teiks, ka tas ir Dieva sūtīts eņģelis, kuru vajag paturēt."

Cilvēki no pretabortu kustības bija atbraukuši arī pie robežas, lai Polijā sagaidītu bēgļus. Pirmajās kara nedēļās viņi bēgļiem izdeva skrejlapas, kur attēloti gabalos sadalīti embriji un rakstīts, ka aborta veikšana ir lielākais drauds miera pastāvēšanai. Skrejlapās ir ierakstīts padoms grūtniecēm vērsties policijā un ziņot par cilvēkiem, kas viņām piedāvā veikt abortu.

Kamēr Marčenko gaida medicīnisko licenci, lai varētu Polijā strādāt par ginekoloģi, viņa sadarbojas ar "Federa", kas ir Polijas sieviešu tiesību organizācija, lai izveidotu telefona līniju ukraiņu valodā sievietēm, kas meklē piekļuvi reproduktīvās veselības pakalpojumiem. Ārste stāsta, ka šobrīd katru dienu tiek saņemti aptuveni 10 zvani, desmit procenti zvanītāju jautā, kā tikt pie aborta.

Pie Marčenko vēršas arī sievietes, kurām ir plānota grūtniecība, taču vairs nevēlas dzemdēt, atrodoties bēgļu gaitās. Turpretī citas palika stāvoklī pēc tam, kad Polijā satika savus sen neredzētos vīrus, kuri jau pirms kara dzīvoja un strādāja ārpus dzimtenes.

"Lai gan norisinās karš, taču reproduktīvie jautājumi ir aktuāli, it īpaši, kad daudzām sievietēm nav pieejas drošai kontracepcijai," viņa stāsta.

Grupa "Aborcyjny Dream Team" palīdz sievietēm atrast tabletes ārzemēs. Tiek ziņots, ka kopš kara sākuma 158 ukrainietes pie tās vērsušās pēc palīdzības. 

Tā kā pierādījumi un ziņojumi par izvarošanu un seksuālu izmantošanu kara laikā tikai pieaug, aktīvisti un politiķi Polijā ir nobažījušies par to, kā seksuālās vardarbības upuri spēs tikt pie legāla un droša aborta.

Laikaposmā no 2010. līdz 2020. gadam Polijā izvarošanas upuriem tika veikti mazāk nekā pieci legālie aborti gadā. Sievietēm šajos gadījumos bija vajadzīga atļauja no prokurora.

Kreisā spārna politiķi nesen ierosināja grozījumus Polijas valdības pieņemtajā likumprojektā par Ukrainas bēgļu uzņemšanu, kas liktu prokuroriem septiņu dienu laikā izdot nepieciešamos dokumentus. Priekšlikumu noraidīja Seims.

"Mana vienīgā cerība ir, ka neviena no ukraiņu sievietēm, kurām ir nepieciešams aborts, nemēģinās to legāli izdarīt Polijā," saka aktīviste. "Es ceru, ka viņas turpinās braukt rietumu virzienā uz Vāciju. Tiklīdz viņas ārstam paziņos par grūtniecību, visam būs beigas."

Seko mums arī Instagram un TikTok – uzzini visu pirmais!