Nāvessods par izceļošanu un spaidu darbs. Kā cilvēki dzīvo Ziemeļkorejā?

Foto: AFP/SCANPIX
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Ziemeļkoreja joprojām ir viena no represīvākajām valstīm pasaulē. Autoritārā līdera Kima Čenuna valdība 2021. gadā reaģēja uz starptautiskajiem izaicinājumiem un Covid-19 pandēmiju ar stingru izolāciju. Valsts arī regulāri sēj bailes civiliedzīvotāju vidū, draudot ar nāvessodu, ieslodzīšanu, piespiedu pazušanu un spaidu darbu. "Apollo" vētīja pieejamo informāciju drošticamos avotos par dzīvi Ziemeļkorejā.

2021. gadā Ziemeļkorejas valdība paplašināja ierobežojošus pasākumus, aizbildinoties ar aizsardzību pret Covid-19 izplatību, slēdzot robežas un stingri ierobežojot iekšzemes ceļošanu, kā arī pārtikas un citu preču iekšzemes pārvadājumus, izpētījusi organizācija "Human Rights Watch".

Ziemeļkorejas valdība iedzīvotājiem ir arī liegusi pieeju neatkarīgiem plašsaziņas līdzekļiem, ierobežojusi pilsoniskās sabiedrības organizāciju un arodbiedrību darbu, kā arī sistemātiski ierobežo cilvēktiesības, tostarp vārda, pulcēšanās, biedrošanās un reliģijas brīvību.

Valdība sistemātiski neapmaksā darbu saviem pilsoņiem, lai izveidotu infrastruktūru un veiktu citas valdības pasūtītas kampaņas un sabiedriskā darba projektus. Pēc organizācijas apkopotajiem datiem, valdība nespēj aizsargāt daudzu riska grupu, tostarp sieviešu, bērnu un cilvēku ar invaliditāti, tiesības.

Ziemeļkoreja nav arī veikusi nekādus jēgpilnus pasākumus, lai veicinātu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības. Kad teju divus gadus ilgās pandēmijas ietekme pastiprinājās, jo valsti skāra liels sausums, kam sekoja plūdi, tās līderis Kims Čenuns pēcāk atzina valsts smago ekonomisko situāciju. Lai arī valdība atzina problēmas, tomēr turpināja prioritāri iegādāties ieročus, veicot raķešu izmēģinājumus.

Ģimenes dzīve

"The Guardian" pirms vairākiem gadiem ziņoja, ka vidēji ziemeļkorejieši apprecas vecumā no 27 līdz 30 gadiem un ģimenē ir vairāki bērni. Ziemeļkorejā lielākoties par bērniem rūpējas tēvs, kamēr māte visu dienu strādā.

Papildus darbam un bērnu audzināšanai pieaugušajiem regulāri ir jāapmeklē ideoloģiskās nodarbības vietējās organizācijās.

Tāpat kā citviet pasaulē, ziemeļkorejiešiem patīk vienam otru apciemot, dejot un pastaigāties. Tikai daži cilvēki iziet ārā naktī, jo valstī pastāvīgi trūkst elektrības un ielas ir pilnīgi tumšas, kad saule noriet.

Foto: Civiliedzīvotāji Ziemeļkorejā

Foto: Oleg Znamenskiy/Shutterstock.com

Nozīmīgs notikums valsts iedzīvotājiem ir vecāku 60. dzimšanas diena. Šajā dienā no bērniem tiek gaidīts, ka viņi rīkos ballīti un cels galdā dārgus ēdienus. Ar šādiem žestiem bērniem ir pienākums parādīt vecākiem, cik veiksmīgi viņi ir kļuvuši.

Kādu laiku Ziemeļkorejas varas iestādes mēģināja apspiest šo paražu, bet 1972. gadā, kad kādreizējam Ziemeļkorejas prezidentam Kimam Irsenam apritēja 60 gadi, atzina šo tradīciju.

Interesants fakts ir arī pensiju sistēma. Lai gan nav konkrēti zināma Ziemeļkorejas vidējā pensija, "The Guardian" vēsta, ka izmaksa ir aptuveni 50 centi mēnesī. Kad valsts iedzīvotājs nomirst, valsts piešķir tuviniekiem īpašu rīsu un alkohola "pabalstu", kā arī nelielu naudas summu.

Nāvessods par izbraukšanu no valsts bez atļaujas

Pārcelšanās no vienas provinces uz otru vai ceļošana uz ārzemēm bez iepriekšēja apstiprinājuma Ziemeļkorejā ir nelikumīga. Valdība turpina stingri ievērot aizliegumu "nelegālai" ceļošanai uz Ķīnu.

2020. gada augustā tika atjaunota un pastiprināta pierobežas aizsardzība, kā rezultātā 2021. gadā tā darbojās nepārtraukti, un apsargiem bija pavēlēts "bez nosacījumiem nošaut" ikvienu, kas šķērso robežu bez atļaujas. Pēc "Human Rights Watch" veiktā pētījuma secināts - robežsargi nošāvuši iedzīvotājus, kuri mēģināja šķērsot robežu.

Foto: Ziemeļkorejas un Dienvidkorejas robeža 

Foto: AP/Scanpix

Pandēmijas ietvaros gada laikā valdība aizliedza teju visus starptautiskos ceļojumus, apturēja visus starptautiskos lidojumus un slēdza oficiālos sauszemes robežas šķērsošanas punktus ar Ķīnu. Valdība arī piemēroja ārkārtējus pasākumus rezidentiem, diplomātiem un starptautisko organizāciju darbiniekiem.

Diplomātiskajām misijām, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām un starptautiskām nevalstiskām organizācijām bija atļauts repatriēt personālu, taču tās nevarēja ievest darbiniekus atpakaļ valstī. Ziemeļkoreja ieviesa vairāk nekā mēnesi ilgu karantīnu visiem cilvēkiem, kas atkārtoti ieceļo valstī. Šo pasākumu rezultātā teju visi diplomāti, kā arī visi ANO un nevalstisko organizāciju darbinieki pameta valsti.

Šie pasākumi tieši kaitēja iedzīvotājiem, jo bija mazāk iespēju piekļūt pārtikai, medikamentiem un citām būtiskām precēm.

Foto: Covid-19 pandēmija Ziemeļkorejā 

Foto: AFP/SCANPIX

Aktīvisti Ķīnā un Dienvidkorejā, kas palīdz Ziemeļkorejas iedzīvotājiem bēgt uz drošāku valsti, paziņoja, ka saskārušies ar lieliem šķēršļiem, jo pieaug robežsargu pārbaudes uz ceļiem. Daudzi valsts iedzīvotāji Ķīnā mēnešiem ilgi bija slēpti drošās mājās, jo Ķīnas valdība mēģināja aizturēt Ziemeļkorejas bēgļus un atgriezt tos mītnes valstī. Aizvadītā gada jūlijā Ķīna piespiedu kārtā Ziemeļkorejai nosūtīja atpakaļ gandrīz 50 valstspiederīgos.

Ziemeļkorejas tiesību aktos arī teikts, ka valsts pamešana bez atļaujas ir nodevība pret nāciju, par ko draud nāvessods, tāpēc ļoti maz iedzīvotāju bēg no valsts. 2019. gadā uz Dienvidkoreju aizbēga nedaudz vairāk nekā 1000 ziemeļkorejiešu, bet 2020. gadā aizbēga vien 229. No 2021. gada janvāra līdz septembrim tikai 48 ziemeļkorejieši veiksmīgi sasniedza Dienvidkoreju, kur tiek aizsargātas viņu tiesības.

Kontrolē piekļuvi medijiem un nedrīkst izvēlēties citu valstu frizūras un apģērbu

Ziemeļkorejas valdības politikas pamatā ir arī vārda un informācijas brīvības ierobežošana. Visi mediji tiek stingri kontrolēti. Piekļuve tālruņiem, datoriem, televizoriem, radio vai plašsaziņas līdzekļu saturam, ko valdība nav sankcionējusi, ir nelikumīga un tiek uzskatīta par "antisociālistisku rīcību", par ko pienākas bargs sods.

Valdība arī regulāri vēršas pret nesankcionētu mediju patēriņu. Tā traucē Ķīnas mobilo sakaru pakalpojumu operatoru darbību pie ziemeļu robežas un aiztur tos, kas sazinās ar cilvēkiem ārpus valsts.

Foto: Operators 

Foto: Astrelok/Shutterstock.com

Ziemeļkorejas valdība 2020. gada decembrī pieņēma likumu, kas aizliedz cilvēkiem izplatīt un lietot Dienvidkorejas, ASV vai Japānas plašsaziņas līdzekļus. Likumā arī paredzēti bargi sodi.

Vienkārši par šādu mediju satura skatīšanos var tikt piespriests 15 gadu cietumsods, savukārt par Dienvidkorejas dziesmu dziedāšanu var sodīt pat ar divu gadu smagu piespiedu darbu. Aizvadītajā gadā Čenuns publicēja dokumentu, kurā izklāstīja savu politiku, kas liedz iedzīvotājiem pieņemt citu valstu frizūras un apģērbu.

Tāpat Ziemeļkorejas iedzīvotājiem var noteikt kriminālatbildību par ārvalstu mobilo tālruņu glabāšanu, paredzot trīs vai vairāk mēnešu piespiedu darbu. Novēroti arī gadījumi, kad Ziemeļkoreja veikusi pastiprinātas pārbaudes un piespriedusi represijas studentiem, kuri savstarpējā sarakstē izmantoja Dienvidkorejas slengu.

Piespiedu darbs

Ziemeļkorejas valdība regulāri un sistemātiski pieprasa lielai iedzīvotāju daļai veikt piespiedu darbu, lai celtu valsts ekonomiku. Valdības piespiedu darba prasības ir vērstas pret sievietēm un bērniem, strādniekiem valsts uzņēmumos vai ārzemēs un ieslodzītajiem.

Kādā savas dzīves posmā lielākajai daļai ziemeļkorejiešu ir jāveic neapmaksāts spaidu darbs, ko valsts attaisno kā "lojalitātes atspoguļojumu" valdībai. "Human Rights Watch" ir izpētījusi, ka sodu spriešana ir atkarīga no personas lojalitātes, personīgajiem sakariem un spējas maksāt kukuļus, lai izvairītos no spīdzināšanas un ieslodzījuma.

Foto: Darbinieki, kas šuj apakšveļu

Foto: AFP/SCANPIX

Valdība regulāri liek ziemeļkorejiešiem pievienoties darba brigādēm, kuras kontrolē un pārvalda valdošā partija, galvenokārt strādājot pie ēkām un infrastruktūras projektiem. Teorētiski šiem darbiniekiem pienākas alga aptuveni trīs līdz piecu kilogramu rīsu apmērā mēnesī.

Šī iemesla dēļ strādniekiem ir jāatrod cits darbs, lai izdzīvotu, vienlaikus maksājot kukuļus, lai varētu neiet uz noteikto darba vietu. Šajā aspektā jāuzsver, ka Ziemeļkoreja joprojām ir viena no septiņām ANO dalībvalstīm, kas nav pievienojusies Starptautiskajai darba organizācijai.

Ar likumu aizliedz valkāt apģērbu, kas "kopē" līdera stilu

Gan dažādi satura veidotāji, gan arī dažādas sociālo tīklu vietnes vēsta, ka Ziemeļkorejā ir pieņemti daudzi un dažādi dīvaini likumi. Viens no populārākajiem ir 2021. gadā pieņemts likums, kas aizliedz iedzīvotājiem valkāt ādas mēteļus, lai liegtu iespēju līdzināties Kimam Čenunam, vēsta medijs "Insider".

Saskaņā ar pieņemto likumu vīrieši nedrīkst valkāt ādas mēteļus. Ja tiks novērota mēteļu izmantošana, policija varēs tos konfiscēt.

Foto: Kims Čenuns

Foto: AFP/SCANPIX

Saskaņā ar "Radio Free Asia" publicēto informāciju, īstas ādas pirkšana Ziemeļkorejā ir ārkārtīgi dārga, jo govs ādas mēteļi maksā aptuveni 34 ASV dolāru. Savukārt sintētiskās ādas mēteļi ir uz pusi lētāki un tiek pārdoti par aptuveni 16 ASV dolāriem. Avots arī vēstīja, ka ādas jakas jau labu laiku iemantojušas zināmu popularitāti Ziemeļkorejā.

Ādas mēteļi strauji ieguva popularitāti 2021. gada janvārī, kad militārās parādes laikā visas augstākās Ziemeļkorejas amatpersonas bija ģērbušās ādas mēteļos.

Vēlāk mēteļi popularitāti iemantoja arī sieviešu vidū, kad tādu valkājam tika redzēta arī Čenuna māsa Kima Jočena.

"Ādas mēteļus sāka uzskatīt par varas simbolu, kā rezultātā pārdevēji arvien vairāk sāka importēt sintētiskās ādas mēteļus," avots stāstīja "Radio Free Asia".

Pērn tika ziņots, ka cilvēki nav apmierināti ar šo aizliegumu, jo uzskata, ka neesot iemesla tos konfiscēt. Likumsargi, atbildot uz sūdzībām, norādīja, ka ādas mēteļi esot Ziemeļkorejas visaugstāko amatpersonu stils un nav atļauts aizskart autoritātes.

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu