Somija iesniegs pieteikumu dalībai NATO, paziņojis prezidents

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Creative Photo Corner/Shutterstock

Somija oficiāli paziņojusi, ka lūgs uzņemt valsti NATO, svētdien, 15. maijā, paziņoja Somijas prezidents Sauli Nīniste un premjerministre Sanna Marina.

Somijas parlamentam vēl jāapstiprina šis solis, bet sagaidāms, ka vairākums atbalstīs pievienošanos aliansei. Debates par valsts pievienošanos NATO parlamentā plānotas jau pirmdien.

Somijas valdošā Sociāldemokrātu partija jau sestdien izteica atbalstu valsts dalībai NATO.

"Šodien republikas prezidents un valdības Ārpolitikas komiteja pēc apspriešanās ar parlamentu kopīgi nolēmuši, ka Somija pieteiksies dalībai NATO.

Šī ir vēsturiska diena. Sākas jauna ēra," paziņoja Nīniste.

"Sadarbībā ar valdību un republikas prezidentu šodien mēs esam pieņēmuši svarīgu lēmumu. Ceram, ka parlaments tuvāko dienu laikā apstiprinās lēmumu pieteikties dalībai NATO," sacīja Marina.

Somija, kurai ir 1300 kilometru gara robeža ar Krieviju, 75 gadus nav iesaistījusies militārās aliansēs. Taču Krievijas iebrukums Ukrainā februārī ir dramatiski mainījis situāciju un Somijā strauji pieaudzis sabiedrības atbalsts dalībai NATO. Līdzīgs noskaņojums valda arī Zviedrijā, kas, domājams, pavisam drīz arī paziņos par vēlmi iestāties NATO.

Savukārt Zviedrija otrdien iesniegs savu pieteikumu NATO, ja viss noritēs saskaņā ar plānu, norāda Zviedrijas laikraksts "Svenska Dagbladet".

Vēstuli, kurā ietverts Zviedrijas pieteikums dalībai NATO, NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam paredzēts iesniegt Briselē otrdien.

Pēc "Svenska Dagbladet" domām, izšķirošais faktors Zviedrijas pieteikšanai ir tas, vai Somija līdz tam laikam pabeigs pašas pieteikuma procesu par dalību NATO.

Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto iepriekš aģentūrai "Aftonbladet" sacījis, ka Somija, iespējams, trešdien iesniegs savu pieteikumu NATO.

"Apollo" jau vēstīja, ka Krievijas iebrukums Ukrainā strauji mainījis Somijas un Zviedrijas iedzīvotāju un politisko partiju viedokli par iespējamo pievienošanos Ziemeļatlantijas līguma organizācijai.

Dažādu apsvērumu dēļ Somijā un Zviedrijā līdz šim valdīja noraidoša attieksme pret pievienošanos NATO. Taču pēc tam, kad 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā, abās valstīs strauji pieaudzis atbalsts dalībai Ziemeļatlantijas aliansē.

Marta sākumā veiktā aptaujā 62% respondentu Somijā atbildēja, ka valstij ir jāpievienojas NATO, bet 16% bija pret dalību militārajā aliansē.

Atbalsts Somijas dalībai NATO bija pieaudzis par deviņiem procentpunktiem, salīdzinot ar aptauju, ko veica Krievijas iebrukuma pirmajās dienās. Februāra aptaujā pirmo reizi vairākums Somijas iedzīvotāju atbalstīja pievienošanos NATO.

Zviedrijā marta sākumā publicētā aptaujā valsts iestāšanos NATO atbalstīja 51% respondentu, bet pret šādu soli bija 27% aptaujāto.

Tā bija pirmā reize, kad kādā aptaujā vairākums Zviedrijas iedzīvotāju atbalstīja dalību militārajā aliansē. Vēl janvārī veiktā aptaujā Zviedrijas pievienošanos NATO atbalstīja 42% valsts iedzīvotāju, bet 37% to neatbalstīja.

Somijas bijušais premjerministrs Aleksandrs Stubs, kurš pašlaik ir profesors Eiropas Universitātes institūtā Florencē, prognozēja, ka Somija jau maijā iesniegs pieteikumu dalībai NATO.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu