10. maija notikumus ap pieminekli Pārdaugavā palīdzēja eskalēt atsevišķi Latvijas politiskie spēki un amatpersonas

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Padomju piemineklis Pārdaugavā.
Padomju piemineklis Pārdaugavā. Foto: TVNET

Pagājušās nedēļas 9. un 10. maija notikumus ap padomju pieminekli Pārdaugavā palīdzēja eskalēt atsevišķi politiskie spēki un amatpersonas Latvijā, trešdien Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē vērtēja Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Rihards Bambals.

Sniedzot analīzi par pagājušās nedēļas notikumiem, Babmals pastāstīja, ka departaments kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā īpaši vērojis informācijas telpu un Krievijas vēstījumus par Latviju.

Runājot par būtiskākajiem secinājumiem par Latvijas informatīvo telpu pēdējās nedēļās, Bambals stāstīja, ka Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji priekšlaicīgu ziedu novākšanu ar traktoru 10.maija rītā uztvēra kā uzbrukumu kritušo piemiņai un krievu kultūrai, kas "diezgan skaļi atbalsojās" sociālo tīklu diskusijās un citviet. Tikmēr latvieši atkārtotu pulcēšanos un ziedu nolikšanu 10.maijā uztvēra kā "spļāvienu sejā gan latviešiem, gan ukraiņiem", kas cieš no karadarbības.

Lielu daļu šīs diskusijas veicināja arī politisko partiju pārstāvji. Ticis novērots liels sapratnes trūkums starp dažādām etniskajām grupām, piemēram, krievvalodīgo interešu grupās nav skaidrs, kāpēc piemineklis tiks nojaukts, kā arī izskan vēstījumi, ka nojaukšanu vēloties "latviešu nacisti". Savukārt latvieši diskusijās bieži uzskata, ka pieminekļa nojaukšanas pretinieki ir tā saucamie "rašisti" jeb "Krievijas fašisti" - cilvēki, kas atbalsta Putina režīma iebrukumu Ukrainā.

"Novērojams, ka viedokļu polarizācija un agresija digitālajā telpā un sabiedrībā kopumā pieaug. Mēs redzam, ka arī mediji, publicējot ziņas, sižetus ar tādiem radikālākiem 9.maija un 10.maija pasākumu krievvalodīgajiem apmeklētājiem, situāciju savā ziņā eskalē," uzskata Bambals.

Pēc eksperta stāstītā, Krievijas informatīvajā telpā par norisēm bijis gana daudz pārspīlējumu, piemēram, par pie pieminekļa sanākušo skaitu. Tāpat izmantoti tā saucamie troļļu uzbrukumi un "Telegram" kanālos izplatīti prokremliski vēstījumi pret Latviju. Piemēram, zem Rīgas mēra Mārtiņa Staķa sociālo tīklu ierakstiem un kontiem aicināts veikt kiberuzbrukumus Latvijas iestāžu mājaslapām, organizācijas "ziedot lv" mājaslapai. Tāpat izskanējuši aicinājumi uz masu nekārtībām, ja tādas rastos 13.maijā Vecrīgā, kad Latvijas Krievu savienība bija plānojusi protesta akciju.

Tāpat Krievijas mediji tiražējuši pie pieminekļa ar Krievijas karogu nēsājošā jaunieša un Eiroparlamentārietes Tatjanas Ždanokas (LKS) aizturēšanu Vecrīgā, lai, sapinot tos kopā par pieminekļa nojaukšanas stāstu un NEPLP lēmumiem ierobežot Kremļa dezinformācijas kanālus, veidotu naidīgu vēstījumu par it kā Latvijā vērojamu nacismu.

Pēc Bambala stāstītā, Krievijā arvien aktīvāk tiek izplatīti vēstījumi par Latvijā it kā vērojamu nacisma un fašisma izplatīšanos, bet Krievijas amatpersonas nav taupījušas asus izteikumus Latvijas amatpersonu virzienā.

Vērtējot, ko Latvijai konkrētajā gadījumā vajadzēja darīt labāk vai citādāk, Bambals izteicās, ka notikušais esot bijis vairāku elementu virknējums, ko palīdzēja eskalēt atsevišķi politiskie spēki un amatpersonas Latvijā. Pēc viņa vārdiem, nevajagot izdalīt viena ministra ietekmi vai vainu un atbildību vai arī tikai Kremļa propagandu un dezinformāciju. "Visu uz Krieviju arī novelt šoreiz nevarēs," piebilda eksperts.

Eksperts vērsa uzmanību, ka varēja savlaicīgi pamanīt, ka iedzīvotāju, īpaši krievvalodīgo vidū, neesot skaidra saikne starp pieminekli un Kremļa režīma vadīto iebrukumu Ukrainā. Savukārt latviešu valodā runājošo mērķauditorijās varējis izvairīties no saasinājuma, kas vispārināts pret visiem krievvalodīgajiem.

Runājot par risinājumiem nākotnē, lai neatkārtotu pagājušās nedēļas notikumi, Bambals norādīja, ka ir nepieciešams dialogs starp dažādām interešu grupām. Šādā dialogā katrai pusei būtu iespēja izskaidrot 9.maija un pieminekļa nozīmi sev, savai ģimenei pirms un pēc Krievijas veiktā iebrukuma Ukrainā tostarp, respektējot citu cilvēku viedokļus un tradīcijas. Tāpat esot vairāk jāskaidro, kas un kāpēc Latvijā ir likumpārkāpums, piemēram, ka pārkāpums ir Georga lentīšu publiska izmantošana un Krievijas agresijas Ukrainā publiska atbalstīšana.

"Diskusijas un dialogs ir vajadzīgas ar krietni vēsāku prātu un pragmatiskās nekā tās bija pēdējās nedēļas laikā," nobeigumā uzsvēra eksperts.

Jau vēstīts, ka, neraugoties uz aicinājumiem 9.maijā pieminēt Krievijas agresijas upurus Ukrainā un nepulcēties pie padomju režīma memoriāliem, Rīgā, pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, devās cilvēki, lai arī ievērojami mazākā skaitā nekā citus gadus.

Nākamās dienas rītā ziedi no pieminekļa tika aizvākti, kā rezultātā pie pieminekļa atkal tika pulcēti cilvēki. Vakarpusē pāris simti sanākušo jau uzvedās agresīvi un bravūrīgi, tostarp slavinot Krieviju un attaisnojot tās agresiju Ukrainā.

Saistībā ar notikumiem 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā policija sākusi vairākus kriminālprocesus un desmitiem administratīvā pārkāpuma procesus.

Vērtējot atsevišķu policistu rīcību sabiedriskās kārtības nodrošināšanā 10.maijā Uzvaras parkā Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks pieņēmis lēmumu atstādināt no dienesta pienākumu pildīšanas trīs policijas Rīgas reģiona pārvaldes amatpersonas - iecirkņa priekšnieka pienākumu izpildītāju, Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes viena bataljona komandieri un vienu inspektoru. Dienesta pārbaude patlaban turpinās.

Tikmēr Marija Golubeva (AP) ir demisionējusi no iekšlietu ministres amata.

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu