16. maijā Kremlī, Maskavā, notika Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstu vadītāju sanāksme. Samits bija ieplānots tā, lai tas sakristu ar Kolektīvās drošības līguma 30. gadadienu. Šī organizācija tiek uzskatīta par Krievijas vadītu alternatīvu Ziemeļatlantijas Līguma organizācijai (NATO), vēsta LTV Ziņu dienests un medijs "Meduza".
Organizācijā bez Krievijas ir Kazahstāna, Armēnija, Tadžikistāna, Kirgizstāna un Baltkrievija.
Foto: Putins Kremlī ticies ar Krievijas sabiedrotajiem
Kā vēsta ziņu medijs "Meduza", samita atklātajā daļā par Ukrainu runāja tikai Putins un Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko. Krievijas prezidents vēlreiz paziņoja par bioloģisko ieroču izstrādi Ukrainā, kā arī par šajā valstī "trakojošo neonacismu".
Karš Ukrainā ir bijis tikai viens no jautājumiem, par ko runāja sēdē. Tika apspriests arī jautājums par starptautisko terorismu un situāciju Afganistānā.
Baltkrievijas autoritārais līderis izteicis kritiku, ka Kolektīvās drošības līguma organizācijas valstis pietiekami nerunā vienotā balsī.
"Samitā jautājums par Kolektīvās drošības līguma organizācijas karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu netika aktualizēts," sacīja organizācijas ģenerālsekretārs Staņislavs Zass.
"Jautājums par jebkādu organizācijas dalību vai iesaistīšanos šajā īpašajā militārajā operācijā netika izvirzīts vai apspriests," viņš piebilda.
Zass samitā arī sacīja, ka Putins "ļoti detalizēti informēja" par "speciālās operācijas" gaitu Ukrainā. Organizācijas ģenerālsekretārs citu informāciju nesniedza.
Putins samitā sacīja, ka Krievijai "nav nekādu problēmu" ar Somiju un Zviedriju, kuras gatavojas pievienoties NATO.
Pēc viņa teiktā, šo valstu pievienošanās aliansei Krievijai "tūlītējus draudus" nerada.
"Taču militārās infrastruktūras paplašināšana šajā teritorijā noteikti radīs mūsu atbildi, un mēs skatīsimies, kāda tā būs, pamatojoties uz draudiem, kas mums tiks radīti," sacīja Putins.
