Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka uzbrukuma mērķis bijis, lai ukraiņi pēc tam varētu Krieviju apsūdzēt ķīmisko ieroču izmantošanā.

Krievija arī apgalvo, ka Ukrainas drošības spēki mēģinājuši izveidot viltus uzbrukumu, lai izskatītos tā, ka to paveikusi Krievija. Nav pierādījumu, ka šāds apgalvojums būtu patiess.

Krievijas Aizsardzības ministrija 11. maijā paziņoja, ka Ukrainas spēki esot uzspridzinājuši glabātavu, kurā atradās minerālmēslojums. Iespējams, tas bijis amonija nitrāts, kas izmeta oranžu dūmu mākoni, kurš pēc brīža izgaisa.

Saskaņā ar Maskavas sacīto - sprādziens, kas notika Harkivas apgabalā, tika radīts ar mērķi, lai Krieviju apsūdzētu ķīmisko ieroču izmantošanā un Ukraina "izspiestu lielāku militāro atbalstu no Rietumiem".

BBC norāda, ka arī šim apgalvojumam nav pamata ticēt, jo nav skaidru pierādījumu, ka noziegumu pastrādājuši Ukrainas bruņotie spēki.

Vieta, kurā atradās minerālmēslojuma glabātuve, tika noteikta, izmantojot satelītuzņēmumus. Tika noskaidrots, ka sprādziens noticis Dovhenkes ciemā, kas atrodas lauksaimniecības reģionā netālu no Harkivas pilsētas.

Kāds Ukrainas medijs vēlāk savā "Telegram" kanālā publicēja ziņas, ka sprādzienu radījis okupantu drons, kas ietriecies glabātuvē.

BBC nespēja atrast pierādījumus par Ukrainas amatpersonām, kuras vēlāk apsūdzēja Krieviju ķīmisko ieroču izmantošanā.

Rossmedia published a video of a column of yellow smoke allegedly rising near the village of #Dolgenkoye near Izyum in the #Kharkiv region

It was reportedly formed after a #Russian drone strike. Previously a similar cloud was reported & observed in the #Izyum direction. pic.twitter.com/kAN3dNo6CY

— News from Ukraine (@uasupport999) May 12, 2022

Video un satelītattēli, kuros redzamas lauksaimniecības ēkas, atbilst vietai, kur notika sprādziens. Organizācijas "Pax" ieroču pētnieks Vims Zvijnenburgs norādīja sprādziena brīdī radušies oranžie dūmi tiešām varētu būt saistīti ar amonija nitrāta atrašanos glabātuvē.

Viņš apgalvo, ka kopš Krievijas sāktā kara Ukrainā kopumā esot jau iznīcinātas aptuveni 40 šāda tipa glabātuves.

Pēdējās nedēļās Dovhenkenes ciems bijis viens no okupantu galvenajiem mērķiem, tā lauksaimniecības rajonu nemitīgi bombardējot.

Operācija Z - prokrievisks sociālā medija kanāls ar gandrīz 800 000 sekotāju - apgalvoja, ka ukraiņu ārsti ir instruēti nogādāt sieviešu un bērnu līķus uz slimnīcu, no kurienes vēlāk tos nogādātu uz kādu no vietām, kur tiktu imitēts okupantu paveikts gaisa triecienus.

"Telegram" ieraksts 12. maijā liecina: "Ukrainas specdienesti gatavo provokāciju Dnipro reģionā, lai pēc tam apsūdzētu Krievijas spēkus civiliedzīvotāju nogalināšanā."

BBC ziņo, ka nav pierādījumu arī šim Krievijas apgalvojumam.

BBC izpētīja un arī šoreiz secināja, ka nav pamata ticēt šim Krievijas apgalvojumam.

Krievijā jau izsenis tiek izmantota metode, kurā pretinieks tiek vainots provokācijās, kuras pati Krievija ir pastrādājusi.

Dažos gadījumos provokācijas attiecas uz pašas Krievijas vai tās sabiedroto uzbrukumiem. Tāpat atsevišķos gadījumos šo provokāciju paziņošana liecina par Krievijas nākotnes plāniem.

Sīrijas konflikta laikā Krievija vairākkārt apsūdzēja civilās aizsardzības grupējumu "Baltās ķiveres", ASV, Lielbritāniju, Franciju un Beļģiju ķīmisko uzbrukumu gatavošanā, lai pēc tam varētu varētu sevi un Sīriju atainot kā "cietēju".

Tomēr izmeklēšanas gaitā atklājies, ka par ķīmisko ieroču uzbrukumu atbildīga bijusi pat Sīrija.

Pirms okupantu iebrukuma Ukrainā BBC ziņoja par vairākām provokācijām, tostarp apgalvojumiem, ka sadedzināta un sašauta automašīna liecinot par ukraiņu karaspēka uzbrukuma draudiem.

Tomēr, veicot pašu Krievijas separātistu uzņemto fotogrāfiju pārbaudi, atklājies, ka automašīnā esošajiem līķiem konstatēta ķirurģiska iejaukšanās, kas atbilst nesenai pēcnāves izmeklēšanai. Tas nozīmē, ka cilvēki bija miruši jau "iespējamā uzbrukuma" laikā.