Bijušais multimiljonārs Iļja Jurovs paudis bažas, ka ieņēmumi no viņa savrupmājas pārdošanas varētu palīdzēt finansēt Krievijas karu Ukrainā, vēsta ziņu medijs "The Guardian".
Bijušais multimiljonārs pauž bažas, ka viņa savrupmājas pārdošana var palīdzēt finansēt Putina karu Ukrainā
50 gadus vecais Iļja Jurovs tiek vajāts kopā ar diviem bijušajiem kolēģiem par naudas līdzekļu zādzības organizēšanu no kredītiestādes, taču viņš apsūdzību noliedz. Krievijas banka "National Bank Trust" vēlas saņemt 900 miljonus ASV dolāru pēc viņa zaudēšanas augstākās tiesas prāvā.
Jurovs 2012. gadā Kentā, Anglijā, iegādājās 17. gadsimta gotiskā stila savrupmāju. Īpašumu iznīcināja ugunsgrēks Pirmā pasaules kara laikā. Savrupmāja tika renovēta 1998. gadā. 14 hektārus lielais īpašums ar tenisa kortu un baseinu šobrīd tiek tirgots par 6,5 miljoniem mārciņu, lai palīdzētu samaksāt viņa parādu.
Aizvadītajā nedēļā viņš paziņoja, ka piekrīt īpašuma pārdošanai, taču sacīja, ka "National Bank Trust" steidzami jāiekļauj sankciju sarakstā.
Viņš sacīja: "Es nevaru pieņemt, ka šī nauda varētu nonākt Krievijā. Man ir slikti, zinot, ka to var izmantot, lai atbalstītu briesmīgas zvērības. Rietumi uz to nevar pievērt acis. Tas ir neloģiski, ka bankai netiek piemērotas sankcijas."
Jurovs sacīja, ka Krievijas valstij atdotos līdzekļus varētu izmantot kara atbalstam.
Krievija 2018. gadā mēģināja izdot Jurovu, taču lūgums tika noraidīts, pamatojoties uz to, ka viņš nesaņems taisnīgu tiesu.
Lielbritānijas ministri februārī paziņoja par sankcijām, kas vērstas pret Krievijas centrālo banku, taču šobrīd saskaras ar jautājumiem, ka "National Bank Trust" varētu būt līdzeklis, lai Putinam nonāktu līdzekļi. Lielbritānijas Ārlietu ministrija ir atteikusies komentēt šo situāciju.
"Apollo" 24. martā vēstīja, ka Lielbritānija paplašinājusi sankcijas pret Krieviju par tās iebrukumu Ukrainā, "melnajā sarakstā" iekļaujot vēl 59 bankas, kompānijas un personas.
Sankcijas noteiktas arī sešiem Baltkrievijas uzņēmumiem.
Šoreiz iesaldēti aktīvi bankām "Alfa Bank", "Gazprombank" un "Rosseļhozbank", Krievijas valsts dzelzceļa uzņēmumam "Rossijskije žeļeznije dorogi" (RŽD), dimantu ieguves kompānijai "Alrosa", valsts kuģniecības konglomerātam "Sovkomflot", algotņu grupai "Vagner" un citām kompānijām.
"Melnajā sarakstā" iekļautas arī 33 personas, kuru vidū ir "Sberbank" vadītājs Germans Grefs, viens no bankas vadītājiem Levs Hasis, baņķieris Oļegs Tiņkovs, sens oligarha Romana Abramoviča biznesa partneris Jevgēņijs Švidlers, "Rosņeftj" vadītāja Igora Sečina dēls Ivans Sečins, ārlietu ministra Sergeja Lavrova pieņemtā meita Poļina Kovaļova un citi cilvēki.