Līguma apturēšanai ar Krieviju nevajadzētu palielināt nodokļu dubultās aplikšanas risku, ziņo FM

FM pārstāvji skaidro, ka nodokļus uzliek, pamatojoties uz fiziskās personas rezidences statusu nodokļu vajadzībām, nevis atkarībā no tā, kuras valsts pilsonis ir fiziskā persona.

Saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" nodokli maksā fiziskās personas, kas ir iekšzemes nodokļu maksātāji (rezidenti) un taksācijas periodā (kalendārajā gadā) ir guvuši ienākumus Latvijā un/vai ārvalstīs, kā arī ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti), kas taksācijas periodā ir guvuši ienākumus Latvijā.

Tāpat likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikts, ka Latvijā pastāvīgi dzīvojošo personu (rezidentu) ienākumi, kas gūti ārvalstīs, tiek aplikti ar nodokli Latvijā. Vienlaikus, saskaņā ar šā likuma noteikumiem aprēķināto nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs samaksāto nodokli.

Šai nodokļa samaksai ārvalstīs jābūt apliecinātai ar ārvalstu nodokļu iekasēšanas institūcijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātā nodokļa summa.

Ņemot vērā iepriekš minēto, FM ieskatā, nodokļu dubultās uzlikšanas risks ir minimāls.

Gadījumā, ja Krievijas rezidents ir guvis ienākumu Latvijā, par kuru šeit ir samaksāts vai ieturēts nodoklis, nodokļu dubulta uzlikšana būtu jānovērš Krievijas pusei, skaidro FM pārstāvji.

FM rīcībā nav informācija par Krievijas pieņemtiem lēmumiem sakarā ar Latvijas valdības un Krievijas valdības noslēgtā līguma par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā protokola darbības apturēšanu no Latvijas puses.

Jau ziņots, ka Saeima 12. maijā pieņēma grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem un tā Protokolu", kas nosaka līguma un tā protokola darbības apturēšanu.

Līguma darbība apturēta no 2022. gada 16. maija līdz brīdim, kad Krievija izbeidz starptautisko tiesību pārkāpumus attiecībā uz Ukrainu, tajā skaitā izved savus bruņotos spēkus no Ukrainas teritorijas un pilnībā atjauno Ukrainas teritoriālo integritāti un suverenitāti atbilstoši starptautisko tiesību prasībām, un pilnībā atlīdzina Ukrainai par jau izdarītājiem starptautisko tiesību pārkāpumiem.

Pieņemto grozījumu anotācijā skaidrots, ka līgums vērsts uz to, lai veicinātu komercdarbību Latvijā un Krievijā, kā arī kopumā veicinātu ārvalstu investīciju piesaistīšanu. "Latvijas puse ir godprātīgi pildījusi savas saistības un arī turpmāk apņemas rīkoties atbilstoši starptautisko tiesību prasībām," norāda likuma izmaiņu autori Saeimas Ārlietu komisijā.

Pieņemto grozījumu pamatojumā norādīts, ka pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijai, ir tiesības veikt pretpasākumus, lai motivētu Krieviju pārtraukt veiktos starptautisko tiesību pārkāpumus un pilnībā atlīdzināt par jau izdarītajiem pārkāpumiem.