Drošības dienesta rekomendācija neatļaut gājienu nav pietiekami pamatota, norāda Latvijas Krievu savienība

Latvijas Krievu savienības (LKS) līdzpriekšsēdētājs, Rīgas domes deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

FOTO: Zane Bitere/LETA

Valsts drošības dienesta (VDD) rekomendācija neatļaut Latvijas Krievu savienības (LKS) iecerēto gājienu pret padomju pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu nav pietiekami pamatota, pauda partijas līdzpriekšsēdētājs un Rīgas domes deputāts Miroslavs Mitrofanovs.

"Iepriekš neko tādu, ko saskata tagad, dienests nesaskatīja. Mūsu gājiens nav atbilde uz ideoloģisko pretinieku gājienu pagājušajā nedēļā. Gājienu ieplānojām jau tad, kad aizliedza protestu pie Rīgas domes," teica Mitrofanovs.

Politiķis paziņoja, ka iepriekš partijas rīkotajos gājienos un protesta akcijās neesot bijis neviens likumpārkāpums. "Šobrīd ir tā, ka cilvēkiem, kuri rosina viņiem nelojālus cilvēkus deportēt, gājienus var organizēt, bet mūsu gājiens par vienotību ir aizliegts," izteicās Mitrofanovs, "tendence domes lēmuma pieņemšanā ir saprotama - mums šajā valstī nekas nav atļauts. Ar mums rīkojas kā ar ebrejiem kara sākumā."

Lai arī pašlaik Rīgas domes lēmuma par gājiena nesaskaņošanu vēl nav, VDD ieteicis nesaskaņot gājienu 28. maijā. Taujāts, vai plānots pārsūdzēt lēmumu tiesā gadījumā, ja dome aizliegs rīkot protestu, Mitrofanovs atbildēja, ka "izmantos visus legālos procesus, kas šajā valstī ir atļauti".

Jau ziņots, ka VDD, izvērtējot informāciju un ņemot vērā identificētos riskus, Rīgas pašvaldībai iesaka nesaskaņot arī 28. maijā LKS iecerēto akciju, kurā plānots protestēt pret padomju pieminekļa Pārdaugavā iespējamo nojaukšanu.

Kā informēja VDD, informācijas analīze liecina, ka pieteiktā gājiena norise turpinātu vairot apdraudējumu demokrātiskajai valsts iekārtai, demokrātijas pamatprincipiem, nacionālās drošības interesēm, kā arī veicinātu sabiedrības šķelšanās tendenci.

VDD vērtējumā, pieteiktais gājiens, ņemot vērā tā mērķus, nav savietojams ar pieaugošo spriedzi sabiedrībā saistībā ar Krievijas īstenoto agresiju, kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci Ukrainā.

Dienests uzskata, ka gājiena sarīkošana veicinātu Krimināllikuma 74.1. pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu - genocīda, noziegumu pret cilvēci, mieru un kara nozieguma publisku slavināšanu un attaisnošanu, kā arī apdraudētu sabiedrības drošību un labklājību.

Pirmo protesta akciju LKS bija plānojusi sarīkot jau 13. maijā - dienā, kad Rīgas dome lēma par padomju pieminekļa Pārdaugavā nojaukšanu. Arī toreiz VDD ieteica pasākumu nesaskaņot, ko Rīgas dome arī izdarīja. LKS atteikumu apstrīdēja tiesā, taču Administratīvajā rajona tiesā zaudēja.

Aktuālākās ziņas