Ādas bojājumi un stipras muguras sāpes. Kas jāzina par pērtiķu bakām un kā slimība atšķiras no Covid-19?

Foto: Reuters/ScanPix
Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Pēdējo nedēļu laikā pasaulē vismaz 14 valstīs reģistrēti inficēšanās gadījumi ar pērtiķu bakām. Neilgi pēc slimības izplatības dažādās valstīs Pasaules Veselības organizācija (PVO) aicināja nekavējoties ieviest vairākus pasākumus, lai ierobežotu slimības izplatīšanos. 23. maijā uz jautājumiem par pērtiķu baku izplatību preses konferencē atbildēja Slimību profilakses un kontroles centrs. "Apollo" piedāvā šīs sarunas un aktuālākās informācijas apkopojumu.

Kas ir pērtiķu bakas?

Pērtiķu bakas (monkeypox) ir reta, bakām līdzīga slimība, kas galvenokārt sastopama tropu mežu valstīs centrālajā un Rietumāfrikā. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. Pērtiķu baku gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem.

Pērtiķu baku inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) parasti ir 6–16 dienas, bet tas var svārstīties no 5 līdz 21 dienai.

Slimība tika atklāta laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā. Vēlāk, pētot Āfrikas dzīvniekus, ortopoksvīrusu infekcija tika konstatēta arī vairākām Āfrikas grauzēju sugām. Vīruss tika izolēts no Āfrikas koku vāveres, kas varētu būt dabiskais saimniekdzīvnieks.

Laboratoriskos pētījumos konstatēts, ka ar pērtiķu bakām var inficēties dažas primātu sugas, peles, žurkas un truši. Par galveno šīs slimības rezervuāru Āfrikā tomēr tiek uzskatītas vāveres un grauzēji, tāpēc slimības nosaukums ir nedaudz maldinošs.

Video: SPKC informē par epidemioloģisko situāciju pasaulē saistībā ar pērtiķu baku vīrusu

1970. gadā pirmoreiz tika reģistrēti cilvēku saslimšanas gadījumi. Šī gada jūnijā tika saņemta informācija, ka ar pērtiķu bakām ASV inficējušies prēriju suņi, Gambijas milzu žurkas un arī cilvēki.

Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka saskaņā ar Eiropas slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) un Eiropas Savienības Agrās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmas (EWRS) datiem dažādās valstīs ir reģistrēti pērtiķu baku gadījumi: Apvienotajā Karalistē septiņi laboratoriski apstiprināti gadījumi, Portugālē (Lisabonā un Težu ielejā) pieci laboratoriski apstiprināti gadījumi un 15 aizdomīgi gadījumi, Zviedrijā (viens laboratoriski apstiprināts gadījums, kas visticamāk saistīts ar ceļojumu uz Itāliju, Spānijā astoņi aizdomīgi gadījumi, Beļģijā viens laboratoriski apstiprināts gadījums, kas visticamāk saistīts ar ceļojumu uz Portugāli (Lisabonu), Itālijā viens laboratoriski apstiprināts gadījums.

Tikai vienam gadījumam epidemioloģiskajā anamnēzē ir ceļojums uz endēmisko valsti – Nigēriju, pārējie gadījumi nav saistīti ar šo ieviesto gadījumu un epidemioloģiskie dati liecina par vietēju infekcijas transmisiju.

Pēc plašsaziņas līdzekļu datiem viens pērtiķu baku gadījums apstiprināts ASV un 13 aizdomīgi gadījumi reģistrēti Kanādā.

"Re:Check": Pērtiķu bakas nav "homoseksuāļu slimība"

Daži "Facebook" lietotāji vedina domāt, ka slimībai pie vainas ir homoseksualitāte, kas novedīs pie pērtiķu baku izplatīšanās un karantīnas: "Pēc Rīgas praida "brīvība" atnāks ar pērtiķu bakām un karantīnu!"

Patlaban liela daļa pērtiķu baku pacientu ir vīrieši, kam bijis sekss ar citiem vīriešiem. Nav zināms, kādēļ tā ir, bet vēsturiski ar slimību sirguši visu dzimumu un seksualitāšu pārstāvji.

Patlaban medijos tiek spriests, ka, iespējams, šis uzliesmojums izplatīts seksuāla kontakta laikā starp homoseksuāliem vai biseksuāliem vīriešiem divos pasākumos Spānijā un Beļģijā.

Pasaules Veselības organizācija skaidro, ka pērtiķu bakas ir slimība, kas viegli izplatās fiziska kontakta rezultātā. Vīruss izplatās caur fizisku kontaktu vai ar sīkiem pilieniem, kas nonāk gaisā, piemēram, klepojot.

Slimību var saķert arī, piemēram, guļot slimnieka gultasveļā. Kontaktam nav jābūt seksuālam. Piemēram, 2003. gadā Viskonsinas štatā ASV 11 cilvēki saslima ar pērtiķu bakām.

Visi 11 gadījumi tika saistīti ar kādā veikalā nopirktiem prēriju suņiem, kas savukārt infekciju, iespējams, saķēra no milzu Gambijas žurkas, kas nesen veikalā bija ievesta no Ganas.

Kas ir ierosinātājs?

Pērtiķu bakas izraisa Poxiviridae dzimtas Orthopoxvirus ģints vīruss. Pie šīs grupas vīrusiem pieder arī baku, Vaccinia un govju baku (cowpox) vīrusi, kas var izraisīt cilvēku infekcijas. Baku un pērtiķu baku vīrusi nav vistuvāk radniecīgie vīrusi šajā ģintī.

Kā var inficēties ar pērtiķu bakām?

Pērtiķu bakas sākas ar paaugstinātu ķermeņa temperatūru, galvassāpēm, muskuļu un muguras sāpēm, nogurumu. Slimībai raksturīgi pietūkuši limfmezgli un ādas bojājumi, no izsitumiem līdz pūšļiem un krevelēm. Parasti slimība ilgst 2-4 nedēļas. Letalitāte līdz 3,6%.

Inficēšanās ar pērtiķu baku vīrusu notiek, kad cilvēks nonāk saskarē ar vīrusu, kontaktējoties ar inficētu dzīvnieku, cilvēku vai pieskaroties bioloģiskajiem materiāliem vai vides priekšmetiem, kas ir inficēti ar vīrusu. Vīruss iekļūst organismā caur bojātu ādu (pat ja tas nav redzams), elpceļiem vai gļotādām, t. sk. acu, deguna vai mutes gļotādām.

Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lielu elpceļu pilienu starpniecību (pilienu inficēšanās ceļā), kam ir nepieciešams relatīvi ilgst kontakts aci pret aci. Citi vīrusa pārnešanas veidi no cilvēka uz cilvēku ietver tiešu vai netiešu (piesārņoti priekšmeti) kontaktu ar ķermeņa šķidrumiem vai ādas bojājumu (pūslīšu) saturu. Pēc kreveļu atdalīšanās cilvēks vairs nav infekciozs.

Perevoščikovs uzsvēra - lai gan slimība ir lipīga, tā sabiedrībā izplatās lēni un nav tik lipīga kā, piemēram, Covid-19. Lai saslimtu ar pērtiķu bakām, ir vajadzīgs diezgan tuvs kontakts ar inficēto, piemēram, saskaroties ar ādu.

Viņš norādīja, ka vīruss no cilvēka uz cilvēku var izplatīties gaisa pilienu ceļā, taču atšķirībā no Covid-19 tam ir nepieciešams ilgstošs kontakts. Tāpat ir iespējams inficēties, atrodoties metra attālumā no cilvēka, ar seju pret seju runājot, kā arī ar personas piesārņotajiem priekšmetiem, piemēram, gultasveļu.

Starp raksturīgākajiem saslimšanas simptomiem ir stipras galvassāpes, temperatūra virs 38 grādiem, stipras muskuļu un muguras sāpes, lifmezglu palielinājums un ļoti stiprs nogurums. Pereviščikovs informēja, ka no pirmās līdz trešajai dienai parādās izsitumi, kas sākotnēji izskatās kā pleķi, taču vēlāk kļūst par pūslīšiem un veidojas kreveles.

"Kad kreveles ir atdalījušās no ādas, tad cilvēks nevar inficēt citus cilvēkus, taču, savlaicīgi pamanot simptomus, būtu jāsazinās ar ģimenes ārstu.

Tāpat būtiski izolēties, nekontaktēties ar citiem cilvēkiem, īpaši grūtniecēm, cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu un maziem bērniem, kas ir riska grupā. Slimība norit viegli, taču būtu jāuzmanās," sacīja Perevoščikovs.

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Infektoloģijas galvenā speciāliste Ludmila Vīksna atzina, ka iepriekšējos pērtiķa baku epidēmiskajos posmos vairāk slimojuši pusaudži, ciešāk un intensīvāk kontaktējoties savā starpā. Viņa uzsvēra, ka arī dzīvnieku vidū slimība izplatās ciešā kontakta dēļ, tādēļ, sastopoties ar mirušu vai slimu dzīvnieku, jābūt uzmanīgiem.

Patlaban SPKC monitorē situāciju; ja jauna slimība uzliesmo vai parādās, centra pienākums nekavējoties informēt ģimenes ārstus ar lūgumu pievērst uzmanību simptomiem, izmeklēt saslimšanu. Latvijā nav reģistrēts neviens pērtiķa baku gadījums, slimība nav konstatēta arī kaimiņvalstīs.

Kādas ir klīniskās pazīmes?

Ar pērtiķu bakām saslimušiem cilvēkiem klīniskās pazīmes ir līdzīgas bakām, izņemot to, ka pērtiķu baku gadījumā ir novērojama limfadenopātija – limfmezglu palielinājums. Slimība skar visu vecuma grupu cilvēkus, tomēr lielākais gadījumu skaits novērots līdz 16 gadus veciem bērniem. Apmēram 12 dienas pēc ekspozīcijas (inkubācijas periods 7-17 dienas) sākas drudzis, galvassāpes, muskuļu sāpes, muguras sāpes, pietūkst limfmezgli, jūtams diskomforts un savārgums.

Iespējamas kakla sāpes un klepus, elpas trūkums. 1-3 dienu laikā pēc drudža parādīšanās, reizēm vēlāk, parādās papulāri izsitumi, parasti vispirms uz sejas, bet dažreiz sākotnēji uz citām ķermeņa daļām.

Klīniskie kritēriji ietver makulārus, papulārus, vezikulārus vai pustulārus, ģeneralizētus vai lokalizētus, atsevišķus vai saplūdušus izsitumus. Šiem ādas bojājumiem raksturīgas vairākas attīstības stadijas, pirms tie pārklājas ar kreveli un nokrīt.

Slimība parasti ilgst 2-4 nedēļas. Āfrikā, kur slikta medicīnisko pakalpojumu pieejamība un nepietiekams uzturs, pērtiķu bakas ir letālas līdz 10% saslimušo.

Vai nepieciešama vakcinācija?

Perevoščikovs norādīja, ka Latvijā pret bakām ir vakcinēti līdz 1980. gadam dzimušie, jo minimālās vīrusa izplatības dēļ pasaulē nebija nepieciešams turpināt vakcināciju, tādēļ tā tika pārtraukta. Eksperti neuzskata, ka šobrīd Latvijā vajadzētu atgriezties pie vakcinācijas.

Savukārt Zāļu valsts aģentūras pārstāve Ineta Popena sacīja, ka nav potes, kas paredzēta tieši pret pērtiķa bakām, taču ir izstrādāta vakcīna pret bakām kopumā, kas pasargā arī pret pērtiķu bakām.

"Es neuzskatu, ka dotajā brīdī būtu nepieciešama vakcinācija. Šobrīd stāsts ir par individuāliem cilvēkiem, kuri ir inficēšanās riskam pakļauti," sacīja Perevoščikovs.

Līdzīgi kā citās valstīs, arī ES un Latvijā nav pieejamas vakcīnas pret bakām, taču tiek domāts par to, kā nepieciešamības gadījumā tās nodrošināt. Ja tā būs nepieciešama, tad jautājumu risinās ar Eiropas Komisiju.

Kādi ir profilakses pasākumi?

  • Ja ir aizdomas par inficēšanos, pēc iespējas ātrāk sazināties ar ģimenes ārstu un informēt par simptomiem un inficēšanās riska apstākļiem.
  • Izolēt inficētos pacientus no citiem, ja ir inficēšanās risks.
  • Ārstniecības personām nekavējoties ziņot SPKC par katru aizdomīgu infekcijas gadījumu, lai veiktu epidemioloģisko izmeklēšanu un organizētu nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus, ieskaitot kontaktpersonu apzināšanu, informēšanu un medicīnisko novērošanu.
  • Veikt laboratorisko izmeklēšanu diagnozes apstiprināšanai.
  • Aprūpējot pacientus, izmantot individuālos aizsardzības līdzekļus (IAL).
  • Uzturoties Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs, izvairieties no saskares ar dzīvniekiem, kuriem varētu būt vīruss (tostarp dzīvniekiem, kuri ir slimi vai ir atrasti miruši vietās, kur sastopamas pērtiķu bakas), kā arī izvairieties no saskares ar materiāliem, kas bijuši saskarē ar slimu dzīvnieku;
  • Pēc saskares ar inficētiem dzīvniekiem vai cilvēkiem ievērojiet pareizu roku higiēnu, piemēram, mazgājiet rokas ar ziepēm un ūdeni vai izmantojiet spirtu saturošu roku dezinfekcijas līdzekli.

Kāda ir slimības izplatība un epidemioloģija?

Cilvēki inficējas, tieši saskaroties ar inficēto dzīvnieku asinīm, ķermeņa šķidrumiem, ādas bojājumiem, vai ar šo dzīvnieku kodieniem. Infekcija izplatās arī no personas uz personu, tomēr slimība ir mazāk infekcioza nekā bakas.

Uzskata, ka starp cilvēkiem vīruss izplatās ar inficētiem gaisa pilieniem tieša un ilgstoša "seja pret seju" kontakta ceļā, klepojot, tieši kontaktējot ar inficētās personas izsitumiem, ķermeņa izdalījumiem, kā arī ar kontaminētiem priekšmetiem (gultas veļu vai apģērbu).

Kādi ir pērtiķu baku izplatības riski?

Veselības nozares eksperti skaidroja, ka pastāv ļoti zemi riski, ka pērtiķu bakas plaši izplatīsies vispārējā sabiedrībā, un izplatību ir iespējams apturēt ārpus Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīm.

Lai gan pērtiķu bakas ir zināmas 40 gadus, PVO norāda, ka šī ir pirmā reize, kad vienlaikus inficēšanās gadījumi fiksēti vairākās valstīs un cilvēku vidū, kuri nav ceļojuši uz endēmiskajiem reģioniem Āfrikā.

Tomēr ANO aģentūra pauda pārliecību, ka uzliesmojumus valstīs, kuros pērtiķu bakas nav endēmiskas, ir iespējams kontrolēt un apturēt infekcijas pārnesi no cilvēka uz cilvēku.

Arī Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) norādīja, ka lielām bažām par slimības izplatību nevajadzētu būt.

"Plašākai sabiedrībai izplatības iespējamība ir ļoti zema," komentēja ECDC direktore Andrea Ammone, piebilstot, ka lielākajai daļai inficēto cilvēku ir viegli simptomi.

Vienlaikus viņa brīdināja, ka augsti riski pastāv slimības izplatībai ciešos kontaktos ar inficēto, piemēram, personām, kurām ir seksuālas attiecības ar vairākiem partneriem.

Eiropas Komisijas veselības un pārtikas drošuma komisāre Stella Kirjakidu aicināja saglabāt modrību, lai gan pērtiķu baku straujas izplatības riski ir zemi. Komisāre aicināja nodrošināt inficēto kontaktpersonu noskaidrošanu un atbilstošas diagnostikas jaudas.

Kā uzraudzīs kontaktpersonas?

  • Medicīniskā novērošana katru dienu 21 dienas laikā pēc pēdējā kontakta ar PB gadījumu ģimenes ārsta uzraudzībā;
  • Ķermeņa temperatūras mērīšana 2 reizes dienā;
  • Kontaktpersonas nedrīkst ziedot asinis, šūnas, audus, orgānus, mātes pienu vai spermu;
  • Kontaktpersonas var turpināt ierastās ikdienas darbības, piemēram, doties uz darbu un apmeklēt skolu (t.i., mājas karantīna nav nepieciešama), taču novērošanas laikā viņiem jāpaliek tuvu mājām, jābūt saziņā ar ģimenes ārstiem;
  • Pirmsskolas vecuma bērniem būtu ieteicams pārtraukt izglītības iestāžu un citu bērnu kolektīvu apmeklēšanu.

Vai šīs slimības izplatība varētu izraisīt līdzīgu situāciju pasaulē kā Covid-19 pandēmijas izplatība?

"Slimības izplatības ātrums un epidēmiskais potenciāls ir atkarīgs no reproduktivitātes koeficienta jeb cik cilvēku varētu inficēt viena persona. Šeit ir stāsts par individuāliem kontaktiem, tāpēc sabiedrībai inficēties ar šo slimību būtu ļoti grūti un teju neiespējami.

Visticamāk, var inficēt ģimenes locekļus un kādu citu personu, bet nav iespējams ar lielu ātrumu inficēt citus cilvēkus," sacīja Perevoščikovs.

Eksperts arī norāda, ka personas, kuras inficējušās ar pērtiķu bakām, ir daudz vieglāk identificēt, salīdzinot ar personām, kuras inficējušās ar Covid-19.

CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu