Saeima ceturtdien, 26. maijā, ekonmikas ministres amatā apstiprināja Nacionālās apvienības (NA) izvirzīto parlamenta deputāti, līdzšinējo Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāri Ilzi Indriksoni (NA).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš pauda, ka kandidātei ir koalīcijas pilns atbalsts.
Ilzes Indriksones galvenā prioritāte jaunajā amatā būs turpināt virzību uz enerģētisko neatkarību.
Indriksone, uzstājoties no tribīnes Saeimā, kad tika debatēts par viņas iecelšanu ekonomikas ministres amatā, pauda, ka šajā ziņā viņa apņēmusies turpināt iepriekšējā ministra Jāņa Vitenberga (NA) sākto kursu.
Indriksone atzīmēja, ka, esot Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārās sekretāres amatā, viņa kopā ar kolēģiem strādāja pie dabasgāzes apgādes stratēģijas nākamajai apkures sezonai un turpmākajiem gadiem, atsakoties no Krievijas gāzes. Tāpat tiek nodrošinātas gan vajadzīgās drošības rezerves īstermiņā, gan plāni attiecībā uz kaimiņvalstu sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izmantošanu, gan termināļa izbūve Latvijā tuvākajos gados un šie plāni ir jārealizē.
Tāpat viņa uzsvēra, ka kapacitāti saules un vēja elektroenerģijas iegūšanā, kā arī nepieciešamību veicināt energoefektivitātes procesus, strauji veicinot daudzdzīvokļu māju un publisko ēku siltināšanu, tostarp projektiem piesaistot Eiropas Savienības finansējumu.
Vienlaikus viņa starp darbiem ministres amatā minēja arī nepieciešamo palīdzību atjaunot uzņēmējiem pārrautās piegāžu ķēdes un pārorientēt eksporta tirgus, vienlaikus ir nepieciešams sasaistīt zinātnes procesus ar biznesu, tādējādi spējot piedāvāt pasaulē konkurētspējīgus un augstas vērtības produktus, kas celtu valsts ekonomikas rādītājus un iedzīvotāju labklājību.
Indriksone arī pauda cerību par produktīvu sadarbību ar Labklājības un citām atbildīgajām ministrijām, lai būtu iespējams straujāk virzīties uz priekšu ar mērķētas atbalsta programmas izstrādi iedzīvotājiem, daļēji kompensējot energoresursu cenu sadārdzinājumu.
Nacionālās apvienības (NA) politiķe arī atzīmēja, ka ministres amatā plāno turpināt ciešu un regulāru dialogu ar lielākajām uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām gan uzklausot viņu problēmas, gan aicinot uz diskusiju par tautsaimniecības izaicinājumiem, jo tieši tautsaimniecības izaugsme dos lielākus resursus, kas valstij un iedzīvotājiem nodrošinās drošību, izglītību, veselību.