/nginx/o/2022/05/27/14582008t1h0c2f.jpg)
SOS bērnu ciemati nonākuši kritiskā situācijā, jo pārtika, degviela, dažādu speciālistu pakalpojumi un komunālie maksājumi kļuvuši dārgāki. Labdarības organizācija lūdz sabiedrību atsaukties un ziedot, lai nodrošinātu ārpusģimenes aprūpi bērniem, vēsta ReTV.
Lai vairāk nekā 50 bērniem SOS bērnu ciematā Valmierā nodrošinātu aprūpi, ir jāmaksā par ēdināšanu, transporta izdevumiem, apģērbu un daudzām citām ikdienišķām lietām. Taču nav tādas pozīcijas budžetā, kurai nebūtu pieauguma.
"Komunālie maksājumi, protams, tiek maksāti centralizēti, bet tiešām ļoti drastiski pieauguši, īpaši gāze. Ja salīdzinām ar 21. gada janvāri un 22. gada janvāri, tad pieaugums ir par 500%.
Ar pārējām izmaksām šobrīd tiekam galā, bet redzēsim, jo zināmi ekonomisti prognozē, ka tie grūtākie laiki būs rudenī, norāda Valmieras SOS bērnu ciemata direktors Edijs Pētersons.
SOS Bērnu ciematu asociācija nodrošina ne tikai ārpusģimenes aprūpi divos šādos ciematos, bet arī sniedz citus sociālos pakalpojumus ģimenēm. Ik gadu kopā palīdzību sniedz ap 1200 bērniem.
"Tā situācija ir ļoti, ļoti nopietna. Varētu pat teikt, ka kritiska, jo mēs par pakalpojumiem saņemam samaksu no pašvaldībām, bet maksa par tiem nav pietiekoša, tādēļ liela sadaļa ir arī ziedojumi, sabiedrības atsaucība," skaidro Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja.
Dažādām precēm un pakalpojumiem cenas pieaug, taču ziedojumi krītas. Ciematu uzturēšanai un pakalpojumu nodrošināšanai tā ir būtiska daļa - pērn ziedojumos un dāvinājumos gan no Latvijas, gan ārvalstīm saņemti gandrīz divi miljoni eiro.
"Mēs šobrīd pamatā saņemam ziedojumus ukraiņiem, lai palīdzētu tām ģimenēm ar bērniem, kuras ir nonākušas un ir mūsu asociācijas redzes lokā.
Paldies par solidaritāti un palīdzību, bet no otras puses - lūdzu, padomājiet par to, ka mūsu pašu bērniem arī ir vajadzīga palīdzība," lūdz Paleja.
No šiem ieņēmumiem tiek segtas arī darbinieku algas. "Šobrīd kritiska situācija ir darba tirgū, faktiski trūkst cilvēku, kuri varētu strādāt bērnu aprūpē un sociālā labklājības jomā.
Esam spiesti palielināt darbiniekiem algu, jo situācija ir ļoti nopietna," skaidro asociācijas direktore.
Piemēram, SOS mammas par pilnu slodzi vidēji saņem 1100 eiro. Lai novērstu grūtības, asociācija lūgs pašvaldībām palielināt dotācijas, taču arī par to nevar būt droša. "Mēs zinām, ka arī pašvaldībās naudas ir tik, cik ir. Tās sarunas nebūs vieglas, kopēji risinājumi ir jāatrod, jo, nedod dievs, tieši bērnu labklājība, bērna attīstība, veselība no tā varēs ciest," norāda Valmieras SOS bērnu ciemata direktors Edijs Pētersons.
Ja organizācijai trūktu līdzekļu un pašvaldības nevarētu finansiāli palīdzēt, bērniem, kuri ciematā dzīvo ģimenes videi pietuvinātos apstākļos, visticamāk, nāktos meklēt citas mājas un aprūpes formu.
Ziedot naudu organizācijai var mājaslapā www.sosbernuciemati.lv.
