Robežpunkta tuvumā dežurē vairāki mikroautobusi ar Ukrainas numuriem. Gaida tautiešus, lai nogādātu uz Varšavu. Viņiem tas ir bizness. Cena esot ap 150 eiro. Ne visi to var atļauties. Divus mēnešus bēgļus vadā Ivans.
Bēgļi ceļā pavada līdz divām nedēļām,. Lielākais palīgs tiem ir sarakstes sociālajos tīklos. Tur var atrast padomus, naktsmājas un transportu. Trīs mēnešu laikā izveidojusies koordinēta palīdzības sistēma. Voluntieri ir gan Krievijā dzīvojošie ukraiņi, gan progresīvā krievu jaunatne.
No okupētajām Ukrainas teritorijām bēgļi vispirms nonāk Krievijas pierobežas pilsētās. Pēc tam lielākā daļa ar voluntieru palīdzību nokļūst Sanktpēterburgā un Maskavā. No Pēterburgas viņi dodas uz Narvu. No Maskavas satiksme iet uz visiem Igaunijas un Latvijas robežpārejas punktiem. Tālāk viņu ceļš ved uz Poliju un Vāciju vai Čehiju. Latvijā paliek neliela daļa.
Ukrainas cilvēki brauc gan ar sabiedrisko transportu, gan organizētos autobusos, gan ar brīvprātīgo busiņiem vai vieglajām mašīnām. Latvijas brīvprātīgie pierobežā ir ciešā kontaktā ar Krievijas kolēģiem. Katrai grupai tiek meklētas naktsmājas, transports un ēdināšana. Īsajam laikam, ko viņi pavada Latvijā.
Pierobežas pašvaldībās jau esot izveidotas īslaicīgas nakšņošanas vietas, bet tiem, kas no robežas iebrauc Rīgā, sabiedriskās organizācijas meklē vietas hosteļos. Agnese Lāce cer, ka arī Rīgā izdosies izveidot īslaicīgas apmešanās vietas, jo šobrīd nav nekādu pazīmju, ka bēgļu plūsma no Krievijas okupētajām teritorijām varētu būtiski samazināties
VIDEO: "Nekā personīga" sižets
