Sv, 4.12.2022.

No Krievijas un Baltkrievijas Latvijas robežu trīs mēnešu laikā šķērsojuši ap 60 tūkstošiem Ukrainas bēgļu

Apollo.lv
No Krievijas un Baltkrievijas Latvijas robežu trīs mēnešu laikā šķērsojuši ap 60 tūkstošiem Ukrainas bēgļu
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Latvijas-Baltkrievijas robežpunkts Silenē.
Latvijas-Baltkrievijas robežpunkts Silenē. Foto: Evija Trifanova/LETA

Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, vairāk nekā 6 miljoni iedzīvotāju ir bijuši spiesti doties bēgļu gaitās. Tie, kas bija frontes Ukraiņu pusē, devās uz Eiropu. Krievijas okupētajās teritorijās esošiem nav izvēles – viņi kara zonu var pamest tikai caur agresorvalsti - Krieviju. Trīs kara mēnešu laikā brīvprātīgie ir izveidojuši bēgļu plūsmu koordinējošu sistēmu, ar pārvietošanās koridoriem, naktsmītnēm, transportu, lai karā cietušie cilvēki varētu nonākt Eiropā vai brīvajā Ukrainā. Nozīmīgs transporta ceļš iet arī caur Latviju. No kara sākuma Latvijas Krievijas robežu šķērsojuši ap 60 tūkstošiem ukraiņu, vēsta raidījums "Nekā personīga" (NP).

Krievijas karaspēks ar milzīgu pārspēku jau kara pirmajās nedēļās sāka ofensīvu Ukrainas Austrumos un Dienvidos, kur okupēja plašas teritorijas pie Harkovas. Ielencot un iznīcinot Mariupoli, agresors ieņēma teritorijas gar Azovas jūru līdz Hersonai, lai pa sauszemi savienotu Krieviju ar 2014.gadā anektēto Krimu.

Tuvojoties frontei, iedzīvotāji no šiem reģioniem bēga uz Ukrainas rietumiem. Taču ne visi paspēja. Krievi apšaudīja evakuācijas ceļus.

Simtiem tūkstošu ukraiņu palika sabombardētajās pilsētās. Viņu vienīgā iespēja aizbēgt no marodieriem, izvarotājiem un slepkavām ir caur Krieviju.

Caur Terehovas robežpunktu Latvijā no Krievijas ik dienu iebrauc līdz 500 Ukrainas pilsoņu. Tie pārsvarā ir cilvēki, kas bēg no kara, no Krievijas okupētās Ukrainas daļas.

Darbadienas vidū Terehovas Robežkontroles punktā ir ap desmit automašīnu. Pārsvarā pasažieru busiņi ar Ukrainas numuriem. Ir arī moldāvi, kam kara dēļ, tagad jābrauc apkārt Ukrainai. Cilvēki ar dokumentiem rokās gaida savu kārtu.

Robežsargi aizņemti ar dokumentu kontroli satiksmes autobusa Maskava – Rīga pasažieriem. Trešdaļa pasažieru ir izceļotāji no Ukrainas. Ukrainas pilsoņiem ar biometriskajām pasēm ieceļošana Eiropas Savienībā ir bez vīzas. Taču ne visiem bēgļiem tādas ir. Papīru sakārtošana prasa laiku.

Latvijas robežas pusē līdz iekļūšanai Eiropā bēgļiem jāgaida pāris stundas. Vēl piecas - sešas stundas viņi stāvējuši rindā Krievijā. Atšķirībā no bēgļiem, kas Latvijā iebrauc no Eiropas puses, te ir daudz vairāk tādu, kas paši pieredzējuši kara šausmas. Un vairāk vīriešu. Ukraina karaklausības vecumā esošos no valsts neizlaiž. No Krievijas okupētās daļas viņi tiek ārā. Ja nenokļūst filtrācijas nometnēs. Nekā personīga uz robežas uzrunātie cilvēki nebija tik patriotiski noskaņoti, kā tie, kas Latvijā ieceļojuši no Ukrainas rietumiem.

Sergejs ir no Hersonas. Sākotnēji mēģinājis izceļot caur Ukrainas kontrolē esošo Nikolajevu, taču krievu armija nelaida. Tāpēc braucis caur Krimu. Viņš dodas uz Poliju pie sievas un bērniem.

Caur Terehovu uz rietumiem pārceļas arī Krievijā dzīvojošie ukraiņi. Kristīne un viņas radinieki vairākus gadus dzīvojuši un strādājuši Maskavā. Tagad sapratuši, ka tur palikt vairs nevar.

Uz Čehiju pie brālēna dodas deviņpadsmit gadus vecais Ivans ar ģimeni. Vecākiem, māsām un, vecmāmiņu. Viņiem bijusi lauku saimniecība Harkovas apgabalā pie Ternavas ciema, tieši pie robežas ar Krieviju. Sākumā ienākusi okupācijas armija, pēc tam ukraiņiem izdevies ciematu daļēji atkarot, bet Ivana māja palikusi okupētajā pusē.

Ivana ģimeni filtrācijas nometnē neievietoja. Krievu drošībnieki iztaujājuši, pārbaudījuši mantas un palaiduši. Arī pie Latvijas robežas Krievu robežsargiem neesot bijusi liela interese par viņiem.

Robežpunkta tuvumā dežurē vairāki mikroautobusi ar Ukrainas numuriem. Gaida tautiešus, lai nogādātu uz Varšavu. Viņiem tas ir bizness. Cena esot ap 150 eiro. Ne visi to var atļauties. Divus mēnešus bēgļus vadā Ivans.

Bēgļi ceļā pavada līdz divām nedēļām,. Lielākais palīgs tiem ir sarakstes sociālajos tīklos. Tur var atrast padomus, naktsmājas un transportu. Trīs mēnešu laikā izveidojusies koordinēta palīdzības sistēma. Voluntieri ir gan Krievijā dzīvojošie ukraiņi, gan progresīvā krievu jaunatne.

No okupētajām Ukrainas teritorijām bēgļi vispirms nonāk Krievijas pierobežas pilsētās. Pēc tam lielākā daļa ar voluntieru palīdzību nokļūst Sanktpēterburgā un Maskavā. No Pēterburgas viņi dodas uz Narvu. No Maskavas satiksme iet uz visiem Igaunijas un Latvijas robežpārejas punktiem. Tālāk viņu ceļš ved uz Poliju un Vāciju vai Čehiju. Latvijā paliek neliela daļa.

Ukrainas cilvēki brauc gan ar sabiedrisko transportu, gan organizētos autobusos, gan ar brīvprātīgo busiņiem vai vieglajām mašīnām. Latvijas brīvprātīgie pierobežā ir ciešā kontaktā ar Krievijas kolēģiem. Katrai grupai tiek meklētas naktsmājas, transports un ēdināšana. Īsajam laikam, ko viņi pavada Latvijā.

Pierobežas pašvaldībās jau esot izveidotas īslaicīgas nakšņošanas vietas, bet tiem, kas no robežas iebrauc Rīgā, sabiedriskās organizācijas meklē vietas hosteļos. Agnese Lāce cer, ka arī Rīgā izdosies izveidot īslaicīgas apmešanās vietas, jo šobrīd nav nekādu pazīmju, ka bēgļu plūsma no Krievijas okupētajām teritorijām varētu būtiski samazināties

VIDEO: "Nekā personīga" sižets

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu