KM kampaņa par karu "šaubīgajiem krievvalodīgajiem": "Taisnība ir vairākuma pusē"

Apollo.lv
KM kampaņa par karu "šaubīgajiem krievvalodīgajiem": "Taisnība ir vairākuma pusē"
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Kultūras ministrs Nauris Puntulis
Kultūras ministrs Nauris Puntulis Foto: Paula Čurkste/LETA

"Esi vairākums – tā ir īstā puse, un arī taisnība ir vairākumam, tāpēc nepaliec viens pret visiem." Apmēram šāds ir galvenais motīvs Kultūras ministrijas (KM) pasūtītajai "sabiedrības saliedēšanas kampaņai", kuru īstenoja reklāmas aģentūra "McCANN Riga". Kampaņas mērķis bija pārliecināt Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju svārstīgo daļu par karu Ukrainā. Piemēram, mājaslapā "esivairakums.lv" tika piedāvāts lasīt starptautiskos medijus, to sarakstā neiekļaujot nevienu avotu krievu valodā. Lai gan kampaņas autori uzskata, ka tā ir izdevusies, LTV raidījums "De Facto" vēsta, ka popularizēt to nepiekrita gandrīz neviens no KM ieteiktajiem viedokļu līderiem.

Viņi kritizē kampaņas saukli, paviršo izpildījumu un arī plānotās izmaksas.

“Esi vairākums!” “Nepaliec viens pret visiem!” Šādi saukļi krievu un latviešu valodā caurvij melnbaltos toņos ieturēto mājaslapu “esivairakums.lv”. Uz šo aprīļa beigās radīto vietni ved gan Latvijas ziņu portālu krievu versijās izvietoti baneri, gan “Facebook” lapa “Nepaliec viens pret visiem” un ar to saistītās reklāmas. Lasītāji tiek vilināti uzklikšķināt uz saiti ar jautājumiem, piemēram – kam labāk ticēt: Ziemeļkorejai vai Austrālijai? Savukārt pašā mājaslapā ir uzskaitīti dažādi fakti: cik valstis nosoda Krievijas karadarbību Ukrainā, cik karā ir nogalināto un ievainoto civiliedzīvotāju.

Zem visiem šiem faktiem ir uzdots jautājums: “Kā var zināt, ka tā ir patiesība?” Atbilde visur ir vienāda: “Lasi aktuālo informāciju, pārbaudi vairākus medijus un salīdzini informācijas avotus.” Zemāk ir publicēts ārzemju mediju saraksts, no kuriem krievu valodā ir tikai ANO lapa. Pirmajās nedēļās sarakstā bija arī Latvijas mediji, taču tikai divi: portāli “la.lv” un “nra.lv”.

Norādes uz lapas autoriem tajā atrodamas nav, taču "De Facto" noskaidroja, ka kampaņas iniciatore un pasūtītāja bija Kultūras ministrija, kas publiskot šo faktu plānoja tikai kampaņas noslēgumā 27.maijā. Ideja radās pēc socioloģiskajām aptaujām, redzot lielo svārstīgo vai neizlēmušo īpatsvaru Latvijas krievvalodīgo vidū, un mērķis bija panākt šajā sabiedrības daļā (jo īpaši Latgalē dzīvojošajā) nosodījumu Vladimira Putina īstenotajam karam Ukrainā. Ministrijas logo lapā nav, jo “mērķauditorijā nav vērojama augsta uzticība valsts iestādēm”.

"Mēs šo kampaņu veidojām tiešām no sirds, mums tāda nebija plānota, un kad sākās šis Krievijas agresīvais uzbrukums un karš Ukrainā, mēs sapratām, ka mums ir jāskatās iekšējās rezervēs un jāpārplāno līdzekļi," stāsta KM valsts sekretāra vietnieces p.i. Selga Laizāne.

Tirgus izpētē aptaujājot četras aģentūras, par kampaņas īstenotāju izvēlēta "McCANN Riga" ar zemāko piedāvāto cenu – 9299 eiro bez PVN. Samaksa gan iecerēta tikai pēc kampaņas noslēguma, skaidro Kultūras ministrijā. Tāmē 1000 eiro bija paredzēti kampaņas stratēģijai, 2000 eiro – kampaņas radošajam konceptam, bet 500 eiro – projekta vadībai, koordinēšanai un skaņošanai. Ražošanas izmaksas, piemēram, lapas izstrāde, baneri un tulkošana, bija 1500 eiro. Reklāmu pirkšanai, proti, web baneru izvietošanai tika ieplānoti 2599 eiro, “Facebook” lapai un publikāciju sponsorēšanai – 500 eiro, bet par sadarbības veicināšanu un komunikācijas nodrošināšanu ar influenceriem, viedokļu līderiem tāmē tika ierakstīti 1200 eiro.

Sadarbība ar viedokļu līderiem gan nav bijusi īpaši veiksmīga. No Kultūras ministrijas aģentūrai iedotā influenceru saraksta šobrīd ar lapu ir dalījušies vien divi: modes blogeris Deniss Ševeļovs, kurš pats bija tas, kas reklāmas aģentūras vārdā uzrunāja citus, un Daugavpils teātra aktieris Vadims Bogdanovs.

Tviterī ar saiti bija dalījies arī Daugavpils Universitātes lektors Dmitrijs Oļehnovičs, kurš pēc sarunas ar "De Facto" lapu apskatīja rūpīgāk un savu ierakstu izdzēsa, jo lapā bijušas gan stila, gan gramatiskās kļūdas.

"Es negribētu šeit lietot vārdu haltūra, bet tomēr pietrūka zināšanu. Ir jārunā par to, ka informācijas patēriņa jomā ir noteikti likumi, un šeit šie likumi nebija ievēroti. Krievu valodā ir tāds teiciens: “taisīts uz ceļgala”. Tas zināmā mērā arī bija redzams,” saka Oļehnovičs.

Viņš norāda, ka piedāvāt mērķauditorijai – krieviski runājošajiem Latgales iedzīvotājiem no 45 līdz 60 gadu vecumam – meklēt informāciju par karu angliski nav veiksmīgs risinājums.

Piedāvāto mediju saraksts izbrīnīja arī “Delfi TV” žurnālisti un sabiedrisko aktīvisti Olgu Dragiļevu, kuras pirmais impulss pēc uzrunāšanas bija kampaņu atbalstīt, taču pēc lapas izpētes dalīties ar to viņa atteicās. “Es apskatījos uz šī satura kvalitāti un sapratu, ka nē, zem šādas kampaņas ar savu vārdu es neesmu gatava parakstīties. Un tas pirmais, kas piesaistīja manu uzmanību, bija uzticamo mediju saraksts. Tur bija gan pasaules mediji, kuriem pēc kampaņas veidotāju uzskata vajadzētu uzticēties, gan Latvijas. Un tie Latvijas mediji bija “Latvijas Avīze” un NRA, bet tur nebija pieminēts nedz sabiedrisko mediju portāls LSM, nedz, piemēram, tie paši “Delfi”. Man tas šķita savādi, jo tie ir uzticamākie un populārākie mediji Latvijā,” skaidro Dragiļeva.

Arī starptautisko mediju saraksts žurnālistei šķita dīvains: "Nu, ja mēs uzrunājam krievvalodīgos, acīmredzami ir jāiesaista un jānorāda uz kaut kādiem avotiem, kur informācija par karu ir ļoti labā kvalitātē, ir laba un kvalitatīva žurnālistika, un tas tiešām varētu būt gan "Meduza", gan "Current Time", gan BBC krievu versija un tā tālāk, un nekas no tā..."

Reklamēt kampaņu tika piedāvāts arī sabiedrisko mediju portāla “rus.lsm.lv” žurnālistam Aleksejam Dundam. Viņam nepieņemams šķita jau pats kampaņas sauklis “Esi vairākums!”, jo piekrist apgalvojumam, ka “taisnība ir tiem, kam ir vairākums”, Dunda nevarot. Piemēram, Krievijā sabiedrības vairākums atbalsta karu Ukrainā, un arī Ādolfu Hitleru savulaik neatbalstīja Vācijas iedzīvotāju mazākums. Žurnālistam arī šķistu dīvaina piedalīties KM organizētā kampaņā, kuras mērķis ir uzrunāt krievvalodīgos, lai gan ministrs Nauris Puntulis (NA) vēl nesen “rus.lsm.lv” raidījumā “TČK” pauda nostāju, ka sabiedrisko mediju raidīšana krievu valodā neesot vajadzīga.

“Mēs, zinot, ka Igaunijas valdība apstiprināja papildu finansējumu sabiedriskajam medijam, tostarp arī visādām krievu redakcijām – ne tikai igauņu sabiedriskajam medijam, bet arī tur viņiem bija konkurss, lai privātie kaut ko dabūtu. Viņš [Puntulis] šeit sēdēja, pateica, ka nē, komunikāciju vajag tikai vienā valodā, un mēs kā žurnālisti varētu kaut ko darīt latviešu “Panorāmā”. Viss, viņš kā kultūras ministrs tā mūsu funkciju redz,” skaidro Dunda.

Viņš uzskata, ka kampaņas īstenotāji vispār nesaprot mērķauditoriju un ir kaut ko darījuši tikai ķeksītim, lai apgūtu finansējumu. Tāpēc atbalstīt to viņam būtu kauns, jo šādā formā kampaņai neesot nekādas jēgas, satura un arī pozitīva efekta.

Kultūras ministrs Puntulis, kurš šoreiz ieceri uzrunāt auditoriju krieviski bija akceptējis, tam, ka ministrija būtu pieņēmusi nekvalitatīvu darbu, nepiekrīt: “Nu es gan te nerunātu ne par nolaidību, ne par ignoranci. Ja jūs šobrīd vēlaties, lai es analizēju šo saturu, diez vai es to darīšu šobrīd. Es gribētu redzēt rezultātus, un jums droši vien būtu jāpierāda, ka rezultāti nav bijuši.”

KM pārstāve Selga Laizāne atzīst, ka atsevišķi lapas materiāli, piemēram, ieteicamo mediju saraksts, ar ministriju netika saskaņoti. Pēc “de facto” intereses ministrija likusi to labot, proti, izņemt no tā Latvijas portālus, lai nevienu neizceltu. Trešdien Laizāne uzskatīja, ka kampaņas mērķi varētu tikt sasniegti: “Šajā kampaņā izvirzītais mērķis bija 60 tūkstoši unikālo apmeklētāju, un jau šobrīd esam sasnieguši 52 tūkstošus. Tātad esam pietuvojušies mērķim par 87 procentiem. Un vēl kas ir ļoti veiksmīgs rādītājs – ka 66 procenti no tiem, kas paskatās kampaņu sākotnēji, paliek šajā informācijas lapā un iepazīstas ar informāciju. Un tas ir ļoti labs rādītājs.

KM pārsūtītā sarakste ar aģentūru par “Facebook” komentāriem zem apmaksātajām publikācijām gan liecina, ka auditorijas lielums nenozīmē to, ka daudzi tika pārliecināti nosodīt Krievijas iebrukumu. “McCANN Riga” pārstāve rakstīja, ka “tie, kas ir redzējuši reklāmu un tikuši uz mājas lapu, velta laiku, lai pēcāk, redzot reklāmu, uzrakstītu komentāru par to, cik lapa ir propogandiska, cik viss ir USA sponsorēts utt.”

Aģentūra “McCANN Riga” sākotnēji solīja interviju ar valdes locekli Ievu Danieljanu, taču "De Facto" ierodoties birojā izrādījās, ka interviju sniegs kampaņas galvenā stratēģe. Iegūt no Tatjanas Baranovskas atbildes pēc būtības "De Facto" tā arī neizdevās, pat vairākkārt atkārtojot jautājumus. Piemēram, kā tika izveidots “uzticamo mediju saraksts” un kāpēc tajā netika iekļauts neviens avots krievu valodā.

“Būtiskākais šeit ir tas, ka katrs cilvēks, kurš apmeklē mājaslapu, pirmkārt, iepazīstas ar šiem šokējošajiem faktiem, otrkārt, redz, ka vienu faktu atspoguļo vairāki mediji, un to ir viegli pārbaudīt, tajā brīdī “gūglējot” šos faktus...” klāsta Baranovska.

Arī skaidrojumu par to, kāpēc ar kampaņu sadarboties nepiekrita gandrīz neviens no viedokļu līderiem. “McCANN Riga” stratēģijas direktore nesniedza, norādot, ka tas bija tikai viens no plānotajiem medijiem.

Tas gan ir pretrunā ar to, ko saka Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamentā, kura pārstāvji arī piedalījās pirmajās sarunās par kampaņu. “Ļoti liela daļa bija domāts, ka būs vietējie krievvalodīgie influenceri saucamie jeb domas līderi, viedokļa līderi. Un tas bija arī ieteikums no mūsu puses, jo visi secinājumi arī iepriekšējos pētījumos, arī Covid laikā, liecina, ka iedzīvotāju uzticība valsts institūcijām un tradicionālajiem medijiem un kanāliem ir diemžēl cietusi. Krievvalodīgo vidū, īpaši par karu un notikumiem ap karu, tā ir vēl zemāka nekā latviešiem,” saka departamenta vadītājs Rihards Bambals. To, kāpēc viedokļu līderus piesaistīt neizdevās, Valsts kancelejā nezinot.

Piektdien KM un “McCANN Riga” par kampaņu paziņoja publiski. Aģentūra apgalvo, ka auditorijas atsaucība bijusi izcila – sasniegti esot 95 procenti no plānotajiem 60 tūkstošiem Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju Latgales lielajās pilsētās un Rīgā. “McCANN Riga” apgalvo, ka zem ierakstiem esot daudz komentāru un spraigu diskusiju – cilvēki aktīvi mainās viedokļiem, dalās ar faktiem un cenšas cits citu pārliecināt. Aģentūra arī aprēķinājusi, ka kampaņas budžets esot 27 centi uz katru sasniegto krievvalodīgo.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu