Pk, 2.12.2022.

Latvijas IKP pirmajā ceturksnī pieaudzis par 6,7%

LETA
Latvijas IKP pirmajā ceturksnī pieaudzis par 6,7%
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: VAKS-Stock Agency/Shutterstock

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, pieaudzis par 6,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, norāda Centrālajā statistikas pārvalde.

Savukārt, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP 2022. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo periodu, palielinājies par 6,4%.

Vienlaikus šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2021.gada ceturto ceturksni - Latvijas IKP salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, audzis par 3,6%.

2022. gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 8,136 miljardi eiro.

Šogad pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozarē bija kāpums par 5,3%, tostarp augkopībā pieaugums bija par 11%, bet lopkopībā - par 2,3%. Zivsaimniecībā pieaugums šogad pirmajā ceturksnī bija 3,6% apmērā, savukārt mežsaimniecībā un mežizstrādē bija samazinājums par 7,9%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā pirmajā ceturksnī deva sekmīgā darbība apstrādes rūpniecības nozarēs, kur pieaugums bija 8,3% apmērā, tostarp izaugsme bija vērojama 19 nozarēs no 22.

Izaugsmi veicināja koksnes un koka izstrādājumu ražošana, kur pieaugums bija par 7,7%, tostarp kāpums par 18,9% bija koka izstrādājumu ražošanā (finiera loksnes un koka paneļi, namdaru un galdniecības izstrādājumi, koka tara), savukārt samazinājums par 7,3% bija zāģēšanā, ēvelēšanā un impregnēšanā.

Būtiski pieaugumi bija vērojami arī citās nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: gatavo metālizstrādājumu ražošanā - par 12,9%, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā - par 19,5% un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā - par 42%. Savukārt par 2,2% samazinājās otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare - pārtikas produktu ražošana.

Izaugsme par 12% ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē nespēja kompensēt samazinājumu elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā par 19,3%, kā arī ūdens apgādē, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanā un sanācijā - par 10,5%, veidojot pārējās rūpniecības samazinājumu par 12,7%.

Būvniecības nozares samazinājumu par 8,4% ietekmēja nelabvēlīgie laika apstākļi, pieaugošās būvizmaksas un saspīlētā politiskā situācija, kas radīja nestabilitāti loģistikas procesos. Samazinājums bija vērojams visās trijās būvniecības apakšnozarēs: ēku būvniecība samazinājās par 7,1%, inženierbūvniecības veikto darbu apmērs saruka par 15,8%, bet par 7,7% mazāk veikti specializētie būvdarbi.

Covid-19 infekcijas mazināšanai noteikto ierobežojumu atvieglošana 2022. gada pirmajā ceturksnī pozitīvi ietekmēja visas trīs tirdzniecības apakšnozares - automobiļu un motociklu tirdzniecības un remonta nozarē bija pieaugum par 4,2%, vairumtirdzniecībā - par 5,5%, savukārt mazumtirdzniecības pieaugumu par 13% veicināja nepārtikas preču mazumtirdzniecības kāpums par 20% un pārtikas preču mazumtirdzniecības pieaugums par 2,4%.

Pakāpeniski samazinoties ekonomiskās darbības ierobežojumiem, transporta un uzglabāšanas nozares pieaugumu par 3% pozitīvi ietekmēja gaisa transporta pārvadājumi, kur kāpums bija 3,3 reizes. Ūdens transporta nozare palielinājās par 13,4%, uzglabāšanas un transporta palīgdarbības - par 4,9%, savukārt samazinājās pasta un kurjeru darbības - par 6,5%, bet sauszemes un cauruļvadu transporta nozares attīstība saglabājās iepriekšējā gada attiecīgā ceturkšņa līmenī.

Pārvietošanās, pulcēšanās un epidemioloģisko ierobežojumu mazināšana sekmēja izmitināšanas un ēdināšanas nozaru pozitīvu attīstību , uzradot pieaugumu par 83,8%, ko veicināja izmitināšanas nozare, kurā bija kāpums par 97,4%, un ēdināšanas pakalpojumu sniegšana, kurā bija pieaugums par 80,8%.

Informācijas un komunikāciju nozares pievienotās vērtības pieaugumu par 8,6% ietekmēja apmēru pieaugums telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanā - par 11,1% un datorprogrammēšanā un konsultēšanā - par 9,3%, savukārt informācijas pakalpojumi uzrādīja samazinājumu par 0,7%.

Finanšu un apdrošināšanas nozares pieaugumu 3,4% apmērā pozitīvi ietekmēja finanšu pakalpojumus un apdrošināšanas darbības papildinošas darbības, kas pieauga par 41,1%. Kritums finanšu pakalpojumu nozarē bija par 6,3%, bet apdrošināšanas darbību un pensiju uzkrāšanas nozarē - par 0,1%.

Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozares apmēra pieaugumu par 16,7% veicināja visas nozares, taču lielākie pieaugumi bija juridisko un grāmatvedības pakalpojumu sniegšanā - par 26,9% un citu profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšanā - par 21,4%.

Administratīvo un apkalpojošo dienestu pakalpojumu nozares uzrādīja kāpumu par 19,2%, tostarp pieaugums bija vērojams visās apakšnozarēs. Lielāko pieaugumu (2,3 reizes) uzrādīja pēdējos divos gados Covid-19 pandēmijas mazināšanas ierobežojumu visvairāk skartā ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu nozare.

Pieaugumi bija arī lielākajās apakšnozarēs: ēku uzturēšanas un ainavu arhitektu pakalpojumos - par 13,1%, iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumu sniegšanā - par 21,1% un darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu - par 40,9%.

Produktu nodokļu (pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes un muitas nodokļi) apmērs šogad pirmajā ceturksnī palielinājās par 15,8%, ko sekmēja pieaugums lielākajās produktu nodokļu grupās - gan pievienotās vērtības nodokļa, gan arī akcīzes nodokļa ieņēmumos.

2022. gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu mājsaimniecību galapatēriņa kopējie izdevumi ir palielinājušies par 15,3%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka mājsaimniecību izdevumus izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī atpūtas un kultūras pasākumiem būtiski ietekmēja mīkstinātie Covid-19 pandēmijas ierobežojumi - izdevumi attiecīgajās grupās palielinājās par 92% un 50,5%.

Mājsaimniecību tēriņi par transportu (sabiedriskais transports, transporta līdzekļu iegāde un ekspluatācija) auga par 12,6%. Pārtikas preču patēriņš, kas iegādātas gan mazumtirdzniecībā, gan e-vidē, palielinājies par 3,3%.

Valsts pārvaldes galapatēriņa izdevumi saglabāja iepriekšējā gada līmeni, palielinoties vien par 0,3%.

Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā palielinājās par 1,9%. Ieguldījumi mašīnās un iekārtās, tostarp ransporta līdzekļos palielinājās par 11,2%, intelektuālā īpašuma produktos - par 24,6%, bet ieguldījumi mājokļos un citās ēkās un būvēs samazinājās par 8%.

Preču un pakalpojumu eksporta apmēri auga par 8,6%. Preču eksports palielinājās par 6,8%. Galvenās eksportētās preces bija koks un tā izstrādājumi, kā arī minerālprodukti. Pakalpojumu eksports palielinājās par 14,5%, kura kāpumu galvenokārt ietekmēja transporta pakalpojumi, datorpakalpojumi un citas saimnieciskās darbības.

Preču un pakalpojumu imports palielinājās par 15,6%. Preču imports palielinājās par 14,1%, bet pakalpojumu imports - par 24,7%. Preču importā visvairāk tika importēti minerālprodukti un elektroierīces un elektroiekārtas, bet pakalpojumu importa pieaugumu galvenokārt noteica transporta pakalpojumi, kā arī citu saimniecisko darbību pakalpojumu imports.

Tāpat statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2022. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar 2021. gada pirmo ceturksni, faktiskajās cenās kopējais darbinieku atalgojums palielinājās par 13,2%, tostarp kopējā darba alga auga par 12,8%, bet darba devēju sociālās iemaksas palielinājās par 15,3%.

Visstraujāk kopējais darbinieku atalgojums palielinājās mākslas, izklaides, atpūtas un citu pakalpojumu nozaru grupā - par 29,3%, informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozarē - par 17,7% un profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu jomās - par 16,7%. Pakalpojumu nozaru grupā kopējais darbinieku atalgojums palielinājies par 15,9%.

Bruto darbības koprezultāts un jauktais ienākums palielinājās par 23,8%, bet ražošanas un importa nodokļu un subsīdiju saldo pieauga par 30,3%.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu